Apjomīgākās ES fondu investīcijas 2022.gadā līdz septembrim veiktas tādās jomās kā energoefektivitāte - 60 miljoni eiro, sociālā iekļaušana - vairāk nekā 40 miljoni eiro, kā arī vides aizsardzība un reģionālā attīstība, kur investēti 35 miljoni eiro.
Ziņojumā atzīmēts, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas 2022.gadā izraisītos riskus, sekas un ietekmi uz ES fondu investīciju ieviešanas gaitu, īstenotāji un par ES fondiem atbildīgās iestādes rīkojas esošā regulējuma un iespēju robežās, lai līdz 2023.gada izskaņai maksimāli izmantotu 2014.-2020.gada perioda ES fondu piešķīruma iespējas.
Eiropas Komisija uztur pozīciju izdevumu attiecināmības periodu nepagarināt un aicina projektu pabeigšanai izmantot citas iespējas. Atbilstoši Latvijas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes konsultē projektu īstenotājus par iespējamajiem risku mazināšanas pasākumiem, lai saglabātu ES fondu atbalstu.
Lai risku pārvaldības ietvaros pilnā apmērā izmantotu 2014.-2020.gada perioda ES finansējumu un rastu iespēju sniegt ES fondu atbalstu arī Ukrainas iedzīvotājiem, valdības sēdē tika atbalstītas finansējuma pārdales starp ES fondu prioritārajiem virzieniem un 10,4 miljonu eiro novirzīšanu Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajai programmai par pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanu Ukrainas iedzīvotājiem un Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.
Paralēli arī turpināts darbs pie ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sākšanas, kas paredz vairāk nekā 4,7 miljardu eiro ES fondu investīciju iespējas Latvijā. Šogad jūnijā FM iesniedza EK apstiprināšanai ES kohēzijas politikas 2021.-2027.gadam programmu, un EK lēmums par programmas apstiprināšanu sagaidāms 2022.gada ceturtajā ceturksnī.
FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām investīciju sagatavošanas posmā īpaši svarīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību. 2023.gada pirmajā ceturksnī atbildīgās nozaru ministrijas indikatīvi plāno sākt projektu iesniegumu atlases par aptuveni 678 miljoniem eiro labklājības, izglītības, veselības, uzņēmējdarbības un energoefektivitātes jomas pasākumos.
Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešana ar kopējo pieejamo 1,82 miljardu eiro ES finansējumu līdz 2026.gada augustam ir sākta, no EK saņemot 201 miljonu eiro par pirmajiem deviņiem izpildītajiem reformu rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās, teikts ziņojumā.
Lai saņemtu nākamo un vienlaikus apjomīgāko maksājumu 438 miljonu eiro apmērā (no kopumā sešiem ikgadējiem EK maksājumiem), 2023.gadā Latvijai EK jāiesniedz maksājuma pieprasījums par 2022.gada 49 rādītāju izpildi. No tiem šobrīd ir izpildīti 11 rādītāji. Vienlaikus atbildīgās ministrijas ziņojušas par iespējamiem atsevišķiem kavējumiem, kuriem valdība noteikusi to novēršanas termiņus.
Arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu līdzfinansēto investīciju jomā ir notikusi lielākā daļa projektu konkursu, un īstenošanā ir projekti un divpusējās sadarbības pasākumi par vairāk nekā 80 miljoniem eiro, kas ir 97% no kopumā pieejamā Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalsta finansējuma 85,4 miljonu eiro apmērā.
Turpinās arī sadarbība ar Šveici par Latvijas-Šveices sadarbības programmas otro periodu, kas līdz 2029.gada beigām paredz Šveices atbalstu aptuveni 45 miljonu eiro jeb 40,4 miljonu Šveices franku apmērā. FM sadarbībā ar iesaistītām Latvijas iestādēm un Šveici veikusi darbu pie nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes, paredzot investīcijas Latvijā tādām jomām kā vides aizsardzība, veselība, izglītība un zinātne.