Viņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona ar labu reputāciju un profesionālis, tāpat ļoti svarīga ir šīs personas reputācija starptautiski. "Skaidrs, ka politiskā neitralitāte ir tas vissvarīgākais," piebilda Brazovskis.
Asociācijas pārstāvis arī minēja, ka finanšu nozare, tāpat kā to norādīja Eiropas Centrālā banka, no Latvijas Bankas sagaida plašākus, analītiskākus un visaptverošākus piegājienus dažādu ekonomikas jautājumu risināšanā un analīzi. "Man šķiet, ka šeit mēs tomēr varētu darīt daudz labāk," sacīja Brazovskis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankai, kā jebkurai centrālajai bankai, ir viens nepateicīgs darbs, proti, būt "transformatoram starp finanšu nozari, sabiedrību un politiķiem, un šīs visas intereses salāgot".
Šobrīd Latvijas Bankas prezidents ir Mārtiņš Kazāks, taču viņam decembra izskaņā beigsies pilnvaru termiņš. Saeima 2019.gada 12.decembrī Kazāku ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz piecu gadu periodu, kas sākās 2019.gada 21.decembrī.
Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, taču no politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.
Saeimas deputāti kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz otrdienai, 10.decembrim.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, savukārt partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) un partijas "Vienotība" valdes kopsēdē par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem plānots lemt pirmdien.
Opozīcijas partija "Stabilitātei" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Likums "Par Latvijas Banku" paredz, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.