Noslēdzās tie ar vakarā tālu jūrā redzamu ugunskuru pludmalē un zaļumballi visas nakts garumā, bet pirms tam uz vairākiem pasākumiem kupli sanākušos ļaudis aicināja tās dienas jubilārs, ozolu vijām rotātais Tautas nams, kuram tieši augustā aprit 70 gadu kopš atklāšanas.
Tika pieminēta arī vēl viena cita apaļa gadskārta — šomēnes aprit 20 gadu, kopš atjaunota padomju laikā aizliegto lībiešu svētku tradīcija. Šoreiz starp vairākiem simtiem sanākušo un sabraukušo ļaužu bija daudz jauniešu, svinīgajās uzrunās un dalībnieku vidū bieži bija dzirdama somu, igauņu un ungāru valoda. Ar pateicību atceroties, ka staltais tautas nams Mazirbē 1939.gadā uzcelts ar lībiešu radu tautu somu, igauņu un ungāru finansiālu atbalstu, uz svētkiem tikuši aicināti un bija ieradušies ne vien šo zemju zinātnieki un diplomāti, bet arī tūristi. Prieks bija vērot, ka rindas veidojās pie stendiem, kur varēja iegādāties lībiešu vēsturi un kultūru atainojošas grāmatas, suvenīrus un priekšmetus ar Latvijas mazās pamattautas mākslinieku un amatnieku darinājumiem, ka interesentu netrūka lībiešu tēmai veltītajai izstādei Tautas nama zālē. Un ka klausītāju pa pilnam bija kā vienmēr dzirkstošajiem lībiešu tautas ansambļu un viesu koncertiem. Mazirbe, tāpat kā viss bijušais Kolkas pagasts, tagad ir jaunizveidotā Dundagas novada sastāvdaļa, taču gan apsveicēju, gan svētku dalībnieku pulkā ierasti bija gan kaimiņi ventspilnieki, gan talsinieki, un protams, arī rīdzinieku, kur ir ne mazums lībiešu un viņu atbalstītāju. Savukārt dundadznieki lībiešus vienmēr ir uzskatījuši par savējiem, jo savulaik Kolka arī teritoriāli ietilpusi Dundagas pagasta sastāvā.