Tie pircēji, kuri nāca svētdien, kad gada garākās dienas saule jau bija krietni pakāpusies, varēja kost pirkstos par kavēšanos - gan Latgales saimnieču vārītie jāņusieri, gan Cirmas ezera zuši, gan bioloģiskās zemnieku saimniecības Āres no Malnavas pagasta mājas kūpinātās desas jau bija izpirkti. Arī Mērdzenes pagasta zemnieku kazlēni jau bija atraduši savus saimniekus, tikai neviens neiekāroja Ludzas puiku atnesto, galīgi sabijušos mājas sesku. Vēl varēja nogaršot Madonas SIA Hercogs darināto alu un Latvijas zemenes no Cēsu rajona. Vistālāk uz Ludzu ar saviem linu izstrādājumiem, maisiņiem, somiņām un spilventiņiem bija braukusi Maija Baltbārzde no Tukuma rajona Pūres, kā arī kokgriezēji un pinēji no Jonišķiem (Lietuva). Bez Latgalei tradicionālās keramikas, kokgriezumiem, audumiem un metālkalumiem, ko piedāvāja pieredzējuši meistari Pēteris Gailums, Ēriks Kudlis, Jānis Ļubka, Regīna Gudrika, tirgū varēja iegādāties arī pavisam jaunu amatnieku izstrādājumus, piemēram, Ingas Šļuncevas no Balvu rajona Tilžas stikla pērlītēm gatavotās rotaslietas, mazo ludzāniešu Irēnas, Santas un Kristīnes pašu gatavotos oriģinālos Jāņu vainagus, ar mālu pie podnieka ripas varēja darboties ikviens, bet turpat pilskalnā pirmoreiz tika izdedzināts podnieka ceplis.
Kā stāsta Līga Kondrāte, dižķibele nebūt nav kavējusi amatnieku pulcēšanos, arī pircēji bijuši atsaucīgi. Tirgus sarīkots, pateicoties Ludzas domes atbalstam un LAC projekta Zalta rūku ceļš Latgolā finansējumam, un Līga cer, ka tas kļūs par labu tradīciju Ludzas pilskalnā, kas ir pateicīgs laukums šādiem lieliem pasākumiem. "Tas nemaz tik daudz nemaksāja, kopsummā 250 lati par apskaņošanu, tualetēm un apsardzi, cilvēku darbs bija kā ziedojums, taču prieks un gandarījums ir liels. Vienīgi Ciblas zirgi sestdienas vakarā jau vairs nevarēja kājas pavilkt, tik daudz bija gribētāju pavizināties," – smejas L.Kondrāte.