Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 31. decembris
Silvestrs, Silvis, Kalvis

FOTO: Norokot kāpu, Kurzemē ierīko uzbrauktuvi NATO desanta izsēdināšanai

Dažus kilometrus uz dienvidiem no Ventspils pludmales, norokot kāpu, ASV karavīri pagājušajā mēnesī sāka ierīkot betonētu uzbrauktuvi, kas tagad jau gandrīz pilnībā gatava. Tā paredzēta desanta izsēdināšanai no 6. līdz 22. jūnijam NATO ietvaros notiekošajās starptautiskajās Jūras spēku mācībās Baltops 2010.

Kā _Dienu_ informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses sekretāre Dace Ankipāne, tajās piedalīsies ap 500 militārpersonu no 12 valstīm. Pārsvarā viss ar apmācībām saistītais, kā mīnu meklēšana, kuģošanas drošības pārbaude un tamlīdzīgi, notiks jūrā, bet desanta, kurā ietilps arī smagā tehnika, izcelšana paredzēta pa jaunuzbūvēto, apmēram 45 metrus garo un deviņus metrus plato uzbrauktuvi. Zemes transformēšanu militārām vajadzībām Ventspils novada Vārves pagastā atļāvusi Latvijas valdība. Objekta tapšanas gaitā amerikāņi cieši sadarbojas ar netālu esošo Zemessardzes (ZS) 46. kājnieku bataljonu, kura personālsastāvs nodrošinājis svaigi uzlietā betona uzraudzību tā sacietēšanas laikā, zemessargi savā dislokācijas vietā ārzemniekiem pēc darba ļāvuši novietot viņu izmantoto celtniecības tehniku. ZS 46. bataljona štāba un apgādes rotas komandieris, kapteinis Uldis Priede _Dienai_ atzina, ka darbu gaitā kontakti bijuši visnotaļ korekti, turklāt amerikāņi ar savu tehniku un būvmateriāliem bez atlīdzības palīdzējuši arī bataljonam blakus esošās teritorijas un ceļu sakārtošanā. “Karavīru meistarība pilnveidojās apmācībās, un desanta izsēdināšana ir viens no tās veidiem. Lieki teikt, ka vajadzības gadījumā NATO kara tehnika bez grūtībām spētu pārvarēt Latvijas kāpas bez jebkādu uzbrauktuvju ierīkošanas, taču miera laikā tās plosīt nav nekādas vajadzības, tāpēc arī tapis nebūt ne lētais betonētais  ceļš cauri kāpai,” vērtēja U. Priede. Viņš ir ventspilnieks un dabas draugs, savulaik dienējis flotē, tāpēc labi izprot ne vien jūras spēku dienesta specifiku, bet arī pilsētas un novada iedzīvotāju paustās bažas par to, vai militāristi neatgriezeniski nesabojās piekrastes vidi. “Protams,  jebkura jauna būve kāpās ir ārkārtas pasākums, taču šajā gadījumā, manuprāt, mācību mērķu sasniegšanai ir izvēlēts vismazākais ļaunums,” vērtēja U. Priede. Ventspils reģionālā vides pārvalde projektu saskaņojusi, balstoties uz zinātnieka, kāpu aizsardzības un jūras krastu erozijas speciālista profesora Gunta Eberharda atzinumu. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā videi nopietns kaitējums netiks nodarīts. Savukārt D. Ankipāne uzsvēra, ka objekta tapšanas izmaksas ir vairāk, nekā miljons dolāru, un lielākā daļa šīs summas tiek tērēta, iepērkot Latvijā būvmateriālus un maksājot par citiem pakalpojumiem. Zināms, ka ap 27 000 dolāru ASV militārais resors palīdzības veidā ieguldīs Ventspils pansionātā Selga, sakārtojot tā infrastruktūru. Pretējās domās par amerikāņu klātbūtni ir Latvijas zaļās kustības Ventspils nodaļas vadītājs Imants Blūms. Viņš uzsver, ka ir pārkāpts aizsargjoslu likuma 36. pants, kas aizliedz jaunu būvniecību kāpu aizsargjoslā. Turklāt celtniecības gaitā iznīcināti vērtīgi biotopi, kāpas norakšana var radīt citas šīs vietas dabiskai  attīstībai nelabvēlīgas sekas.  Kapteinis U. Priede tik skeptisks nebija, norādot, ka kāpas pārrakšana notikusi vietā, kur jau bijis savulaik padomju militāristu ierīkots plašs betonēts laukums. Uz to ved daļēji betonēts ceļš, ko amerikāņi vietām pielabojuši. Vēl viens tāds pat betonēts padomju laika laukums atrodas līdzās. Kāpu aizsargjoslā  saglabājies un tiek izmantots arī Krievijas armijas vajadzībām savulaik neoficiāli izbūvētais, daudzviet pat ar betona segumu klātais meža ceļu tīkls. Skumjākais, ka tagad tiem līdzās vāro kāpu zemsedzi daudzu hektāru platībā turpina plosīt neskaitāmu nelegāli iebraukušo džipu, kvadraciklu un motociklu riepas,  izraibina melnas neatļautu ugunskuru vietas. Salīdzinot ar šiem daudzus gadus nesodīti turpinātajiem padomju militāristu un vietējo ļaužu pārkāpumiem, amerikāņu celtnieku nodarītais šķiet tikai tādi ziediņi.  Uzbrauktuves betonēšanā strādā 24 ASV karavīri un vairākas smagās celtniecības tehnikas vienības, tanī skaitā betona maisītājs, kā arī treileris smagās tehnikas pārvadāšanai, kuri uz Ventspili attransportēti no Spānijas.  D. Ankipāne pieļāva, ka pēc militāro mācību noslēguma varētu tikt konstatēti kādi vides standartu neapzināti pārkāpumi un solīja, ka AM tos izvērtēs un saprātīgās robežās kompensēs.   Nobrauktuvi pēc mācībām varēs izmantot ne tikai atpūtnieki kā piekļuves vietu pludmalei, tā noderēs arī krasta satīrītājiem, zvejniekiem, glābšanas dienestam. Vietējai varai ir nodoms šeit izveidot ūdens motociklu bāzes vietu. Problēma gan tāda, ka uzbrauktuve tiks aizputināta ar smiltīm, bet līdzekļu attīrīšanai no tām ne valstij, ne pašvaldībai pagaidām nav. Zaļās kustības aktīvists I. Blūms bija nobažījies arī, vai militāristu mācības Užavas un Vārves pagastu zvejniekiem jūnijā netraucēs doties jūrā pēc kārtējā loma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas