Zīmīgi, ka jau trešdien līdz vēlam
vakaram un arī šodien tieši protesta akcijas laikā Lielajā
ielā iepretim domes namam, vērojama intensīva bedrīšu lāpīšana.
Akcijas «Mēs pret bedrēm! Sadzirdiet mūs!» rīkotājs Aivars Blūmfelds Zemgales ziņām pauda, ka «šādā veidā dome parāda, ka ielu stāvokļa
uzlabošana pašvaldībai ir drīzāk izrādīšanās, nevis patiesas
rūpes».
Tāpat kā citus gadus arī šogad
lielai daļai domes ēkas logu priekšā bija aizvērtas žalūzijas,
nekādu interesi par notiekošo akciju neizrādīja arī pilsētas mērs
Andris Rāviņš (ZZS). Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks
Vilis Ļevčenoks (ZZS) preses dienesta sagatavotā ziņojumā pauž:
«Apsveicami, ka pilsētas iedzīvotāji ir aktīvi un izsaka savus
priekšlikumus par to, kas viņus uztrauc un nav vienaldzīgi. Pēdējos
gados Jelgavas pilsētā ir ļoti daudz ir strādāts pie ielu seguma
uzlabošanas. 2009. gadā kopumā pilsētā ir atjaunoti vairāk kā
11 kilometri ielu seguma, līdz ar to kopumā bedru skaits Jelgavas
ielās ir samazinājies. Pašvaldība arī turpmāk, izmantojot ES
struktūrfondu
līdzekļus, strādās pie plānveidīgas pilsētas ielu renovācijas.»
Kamēr domnieki izlikās, ka «bedru
akcija» nemaz nenotiek, lielu interesi par to izrādīja Valsts policijas
un Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieki. Līdz brīdim, kad
automašīnu
kolonna pietuvojās domes ēkai, divi Valsts policijas darbinieki slēpās
pretējā ielas pusē aiz kādas dzīvojamās mājas. Tiklīdz akcijas
dalībnieki brauca gar domi un skaļi signalizēja, abi ceļu policisti
sāka fotografēt ar sēru lentēm un plakātiem rotātās mašīnas.
Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes
Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš par šo
policistu rīcību izteicās īsi: «Vai man tas būtu jāskaidro?»
Pēc viņa sacītā, likumsargi tieši akcijas brīdī fotografējuši domes ēku, nevis tai garām braucošos šoferus. «Policisti šajā
laikā varēja fiksēt, piemēram, ceļu satiksmes negadījumus vai
pārkāpumus,» pauda A.Putniņš.
Akcijas noslēgumā tās rīkotājs
A.Blūmfelds Jelgavas domē iesniedza atklāto vēstuli, kurā
prasa pašvaldības skaidrojumu par kritisko ceļu seguma stāvokli
Jelgavā. «Kamēr pilsētā ceļu būves un remontu jomā
vietām redzama miljonu latu vērtu projektu īstenošana, joprojām
Jelgavā ir ievērojams skaits ielu, kuru stāvoklis ir vairāk nekā
neapmierinošs,» teikts vēstulē. Vienlaikus A.Blūmfeldu pārsteidz
Jelgavas vadības izteiktais inertums pret ceļu remonta darbu kvalitātes
pieprasīšanu no šo darbu veicējiem – līdz šim ceļu būvnieki
ne reizi vien izvairījušies no nekvalitatīva remonta defektu novēršanas
par saviem līdzekļiem. «Šāda pilsētas vadības attieksme liek
domāt, ka līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi, jo saremontētās
ielas neilgā laikā atkal kļūst neizbraucamas, kā rezultātā tiek
nodarīti būtiski zaudējumi autobraucējiem, kā arī rada apdraudējumu
satiksmes drošībai.»