FOTO: Reportāža no "Sabre Strike" mācību priekšpēdējās dienas Ādažos

Tie visbeidzot ar saņemtajiem uzdevumiem iepazīstina vadu un nodaļu karavīrus. Konvoji, patruļas – gan ar kājām, gan ar tehniku, sociālie kontakti ar vietējiem „afgāņu” iedzīvotājiem un arī nopietnas cīņas ar automātisko ieroču izmantošanu, tas viss ir izplānots mācību štābā. Tur arī nospriež, kas darāms arī apmēram 120 pretinieka karavīriem – radikālajiem islāma karotājiem, kuru apģērbā ir gan afgāņu lakati, stilizēti gari krekli, gan arī siltā kokvilnas cepure jeb tā sauktā masudka (tādu valkāja arābu teroristu 2001.gada septembrī nogalinātais Ahmads Šahs Masuds). Par to, cik cits rieksts var izrādīties šādu kaujinieku savaldīšana, pārliecinos divas nedēļās ilgušo mācību priekšpēdējā dienā. Zemessargi – kurzemnieki no 51.Dobeles un 52.Jelgavas bataljoniem – vada lielumā saņem uzdevumu gatavoties kādas apdzīvotas vietas pārmeklēšanai, kas tiek saukta arī par „tīrīšanu”. Tas nozīmē ēku apskati, esot gatavībā ik brīdi satikties ar pretinieku. Šāvieni var atskanēt jebkurā mirklī. No sapulces pie rotas komandiera – no amerikāņu Striker (amerikāņu kājnieku kaujas mašīnas) kaujas brigādes atgriežas zemessargu komandieris Didzis Tamenieks. Nodaļu komandieriem viņš pacietīgi stāsta par kaujas uzdevumu, visu centīgi uzzīmēdams savā karavīra blociņā. Lai gan vienība jau drīz ir gatava uzdevumam, līdz tā sākumam nākas gaidīt krietnu laiku. Tas nav nekas neparasts. Tieši tāpat kā reālajos apstākļos – ik uz soļa iespējams kaut kas neparedzēts un reti kad viss notiek kā pēc Šveices pulksteņa. Zemessargi kavē laiku sarunādamies ar saviem partneriem – amerikāņiem no Striker vada. Tie parāda savus ieročus un iepazīstina ar 5 miljonus dolāru vērtā bruņutransportiera aprīkojumu, kura arsenālā netrūkst nedz lielkalibra ložmetēja, nedz mīnmetēja. Paiet vismaz divas stundas. Atskan pavēle sekot amerikāņiem. Kājnieki pavisam drīz pazūd priežu silā, bet tehnika aizbrauc pa citu ceļu. Bez striker tur ir arī zemessargu vecie Volvo ar ložmetēju uz jumta. Ieņēmusi riņķa aizsardzību, amerikāņu un latviešu vienība novēro apkārtni. Dažu metru attālumā ir asfaltēts ceļš. Pa to garām aizbrauc teroristu mašīna. To neaiztiek. Visi pieceļas un pārskrien ceļam. Šķērsojam diezgan klaju lauku, kurā netrūkst nedz viršu, nedz balto sūnu. Esam pie kādas ķieģeļu sienas. Aiz tās atrodas mājas un pagrabs, ko paredzēts pārbaudīt. Tieši kā bijis noteikts uzbrukuma plānā, visas nodaļas ar pārskrējieniem ieņem pozīcijas aiz vairākām mājām. Tad straujā gaitā, pagrūžot vaļā smagos dzelzs vārtus, pagalmā iebrauc divi Striker un arī latviešu Volvo. Jau drīz ēkas ir iztīrītas, taču šāvieni atskan no pavisam citām ēkām. Turp jau devušies vēl vieni sabiedrotie – lietuviešu zemessargi.Tā ir gara divstāvu ēka. No turienes atskan virkne šāvienu. Tās ir ne tikai triecienšautenes, dzirdams arī ložmetējs. Zemessargu nodaļas drīz vien nokļūst pie pašas ēkas, bet viņus atbalsta amerikāņu ložmetējs no Striker. Cīņas karstumā, šķiet, pazūd iepriekš centīgi uzturētie sakari ar sabiedrotajiem. Pie ēkas centrālās ieejas satikušās divas zemessargu nodaļas. No otras puses lietuvieši, bet ēkas iekšpusē prasmīgi aizstāvas „pretinieka kaujinieki”. Jau drīz viņi „noguldījuši” trīs no zemessargiem, tajā skaitā vada komandieri.Aizvien aktīvāk ēkas „izpūšanā” iesaistās amerikāņi. Paiet vismaz pusstunda, kamēr lielā ķieģeļu māja ar izsistiem logiem, šur un tur apdegušām sienām un nomelnējušiem griestiem, ir pilnībā „iztīrīta”. Taču operācija nebeidzas vēl ilgi. Gaidām ierodoties sapierus, kam jāpārbauda kaujinieku arsenāls un vietējā policija, kam jānodod sagūstītās aizdomīgās personas. Profesionālie karavīri pastāsta, ka ēku tīrīšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. Ārkārtīgi bīstams un trīs zemessargu zaudējums to apstiprina. Paši zemessargi ir apmierināti par šo grūto uzdevumu un savām spējām godam izturēt šīs mācības, kuru slēgšanas ceremonija paredzēta šo piektdien Ādažu bāzē.