Neizpalika ziemu un dažādas nedienas atgādinošās salmu lelles publiska dedzināšana, saules simbola pankūku cepšana un baudīšana, kā arī dažādas rotaļas, atrakcijas, ģērbšanās maskās, našķēšanās ar kārumiem, joku dzīšana, kurās visaktīvāk piedalījās bērni.
Savukārt pieaugušajiem šajā dienā tradīcija novēl sadzert ar lāci pa mēriņam degvīna, uzdziedāt tautas dziesmas častuškas, cienāties ar riekstiem un saldiem medus prjaņikiem. Lāču brīvdabas muzejā nebija daudz, taču kompānijas, kas vēlējās saskandināt degvīna glāzītes, veidojās ik pa gabaliņam, un līdzās vīriešiem tajās grādīgo dzērienu tradīciju kopa arī daiļais dzimums.
Organizatori bija parūpējušies, lai sanākušos priecētu arī klauni, ar dziesmām uzstātos, spēles un konkursus vadītu vietējie pašdarbnieki.