Viņš atceras 2005. gada leģendāro vētru, ko pavadīja vairāku dienu ilgs elektrības trūkums ražotnē, kurā bija vannās saliets piens. Ģeneratorus gan pēc tam neesot pirkuši: "Pirkt par 150 000 latiem ģeneratorus, slaucīt putekļus un gaidīt pastardienu?" Vētrai esot gatavi, atbilstošā daudzumā ražojot pienu. Paļaujoties arī uz Latvenergo. Sinoptiķi vēl piektdien vakarā sacīja: diezgan droši, ka vētra garām nepaies.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna prognozē - lai arī vētra būs ļoti stipra un iespējamas pat orkāna spēka vēja brāzmas - 33 m/s, tā nebūs tik spēcīga kā pagaidām šā gadsimta spēcīgākā - 2005. gada 8., 9. janvāra vētra. Šo orkānu dēvēja par Ervīnu. Toreiz vējš brāzmās sasniedza 40 m/s, vētra plosījās, pāris dienās "izcērtot" aptuveni tik daudz koku, cik Latvija izstrādāja pusgadā, "atslēdzot" elektrību uz vairākām dienām mājās, radot zaudējumus lopkopjiem un noplēšot jumtus daudzām mājām. Pēc šīs vētras medijos izskanēja mudinājumi turpmāk sinoptiķiem brīdināt uzstājīgāk. Toreiz atklājās, ka daudzās slimnīcās nav ģeneratoru, pašvaldības aicināja tos iegādāties, lai saimniecībām grūtā brīdī palīdzētu. Jau drīz pēc vētras Veselības ministrija (VM) uzdeva slimnīcām sagādāt ģeneratorus, un tiem jābūt sagādātiem, saka Egita Pole, VM pārstāve. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis teica, ka daudzās pašvaldībās un saimniecībās tagad būtu jābūt ģeneratoriem.
Jautāts, vai Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir vētrām gatavāks, nekā bija 2005. gadā, dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis saka: "Mēs esam labāk nodrošināti, bez sakariem nepaliksim." Dienests jau esot mobilizējis spēkus darbam vētras laikā. Gaidot vētru, iedzīvotājiem saka: uzlādējiet mobilos telefonus, nestāviet zem kokiem, ja zemē ir elektrolīniju vadi, tiem nekādā ziņā nevajadzētu tuvoties un aiztikt tos.
A. Vīksna norāda - kopš 2005. gada vētras sinoptiķu darbā daudz kas ir mainījies. "Faktisko informāciju no novērošanas stacijām saņemam vairs nevis reizi trijās stundās, bet gan gandrīz ik minūti, tiklīdz informāciju saņemam, varam analizēt, rīkoties," saka A. Vīksna. Uzlabojusies arī komunikācija ar dienestiem.
Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis norāda, ka vētras vispār ir grūti salīdzināmas, jo tās cita no citas atšķiras dažādo apstākļu dēļ. Piemēram, 2005. gada vētrā nebija sniega atšķirībā no vētras šā gada sākumā, taču bija kailsals, un vējš nesa spēju, strauju postījumu vilni. "390 000 klientu bija bez sprieguma," saka A. Siksnis. Viņš atzīst - sinoptiķu ziņojumi sabiedrībai no informatīviem kļuvuši par agresīvi brīdinošiem. Pēc 2005. gada vētras Latvenergo iegādājies speciālu tehniku - kvadriciklus, sniega motociklus, kāpurķēžu tehniku. Pēdējā gada laikā pārveidota operatīvā darba organizācija, centralizējot diezgan daudz funkciju un panākot iespēju strādāt Latvijas līmenī. Šogad iztīrīti 1499 ha elektrolīniju trašu un nozāģēti 83 139 bīstami koki. Latvenergo brīdina: vējā var lūzt koki un zari, kas var pārraut elektrolīniju vadus un radīt dzīvībai bīstamas situācijas. No sestdienas a/s Sadales tīkls elektrotīklu dispečeri, operatīvo izbraukumu brigāžu elektromontieri un reģionu tehniskā virziena personāls visā Latvijā strādās pastiprinātā režīmā.
LVĢM informē: vējš pastiprināsies jau naktī uz svētdienu un svētdien no rīta, kad dienvidrietumu vējš teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniegs 16-21 m/s, bet jūras piekrastē pat 25-30 m/s. Vējaina būs visa svētdiena, vakarā un naktī uz pirmdienu vējš vēl pastiprināsies - dienvidrietumu, rietumu vējš pakāpeniski pāries ziemeļrietumu vējā un brāzmās daudzviet Latvijā sasniegs 22-27 m/s, jūras piekrastē pat 33 m/s. Sākumā visvairāk vētru izjutīs Kurzemē. Rīgā vētras spēku dienvidrietumu, rietumu vējš sasniegs svētdien dienas laikā, stiprs un brāzmains vējš saglabāsies gan naktī uz pirmdienu, gan arī pirmdien dienas laikā.