Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters šodien pirms padomes sēdes aģentūrai LETA teica, ka pirmajā reizē konkursā nepieteicās, jo, tāpat kā pārējie tiesu varas pārstāvji un sabiedrība, vēlējies saņemt tobrīd vēl amatā esošā ģenerālprokurora Jura Stukāna novērtējumu.
"Izredzes tagad es vērtēju ļoti nopietni. Manuprāt, man ir zināmas priekšrocības atšķirībā no citiem kolēģiem. Es nāku no prokuroru vidus un man ir vadītāja pieredze, kā arī izpratne par to, kas notiek prokuratūrā un kā mēs varam strādāt labāk. Līdz ar to es uzskatu, ka esmu spēcīgs kandidāts," uzsvēra Meisters.
Meisters līdzšinējo ģenerālprokuroru Stukānu nekritizēja, bet pauda savu viedokli par to, kā saredz viņa darbību un publisko tēlu. Viņaprāt, prokuratūras tēls ir cietis. Kas attiecas uz pirmā konkursa rezultātu, tad, viņaprāt, tas bija prognozējams, jo apsvērumi liecinājuši, ka konkurss tā varētu beigties. Situācija Tieslietu padomē nebija viegla, jo bija jāizšķiras starp amatā esošu ģenerālprokuroru un citiem kandidātiem, kam ir būtiski atšķirīgs redzējums, vērtēja Meisters.
Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss aģentūrai LETA teica, ka savas izredzes vērtē pozitīvi. Viņš kā savas stiprās puses vērtēja ilgstošo pieredzi - vairāk nekā 25 darba gadus prokuratūrā - visu līmeņu struktūrvienībās. Vienlaikus viņš izcēla arī akadēmisko pieredzi un pieredzi ST tiesneša amatā, uzsverot, ka tas ļāvis plašāk paskatīties uz Latvijā būtiskiem un fundamentāliem jautājumiem.
Jautāts, kāpēc nepieteicās konkursā pirmajā reizē, viņš teica, ka iepriekšējā Saeima bija devusi mandātu Stukānam un viņš attiecīgi pildījis savu redzējumu, un būtu loģiski dot viņam iespēju ne tikai sākt reformas, bet arī paskatīties, kā tās tiek īstenotas. Viņš atzina, ka brīdī, kad konkurss noslēdzās bez rezultāta, situācija izmainījās, un, viņaprāt, tas nozīmēja, ka profesionāļi vēlas redzēt citu piedāvājumu.
Savukārt bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris aģentūrai LETA savas izredzes nevēlējās prognozēt. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka viss būs objektīvi un padome izvēlēsies labāko.
Līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns ar aģentūru LETA nevēlējās runāt par savām izredzēm tikt virzītam amatā atkārtoti, taču skaidroja, ka atkārtoti konkursā pieteicies, "jo gribot, lai ir labāk".
Vaicāts, vai viņaprāt konkurss netiek ietekmēts, ņemot vērā tieslietu ministres, Tieslietu padomes locekles Ineses Lībiņas-Egneres (JV) šonedēļ Latvijas Radio pausto, ka viņa neapsver iespēju atbalstīt Stukāna kandidatūru, līdzšinējais ģenerālprokurors atbildēja, ka ministres izteikumus presē nav dzirdējis, taču, viņaprāt, tos var tulkot kā politisku iejaukšanos Tieslietu padomes darbībā.
Jau vēstīts, ka piektdien Tieslietu padome pēc ģenerālprokurora amata kandidātu uzklausīšanas plāno pieņemt lēmumu par viena kandidāta virzīšanu Saeimai iecelšanai amatā.
Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu.
Uz ģenerālprokurora amatu pirmajā reizē pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko. Viņiem nebija liegts piedalīties konkursā atkārtoti.
Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs tolaik stāstīja, ka gandrīz visi padomes locekļi atzinuši, ka Stukāna koncepcija par prokuratūras darbu bijusi profesionāli daudz spēcīgāka, nekā pārējo divu kandidātu koncepcijas, kas bijušas ļoti vispārīgas un nekonkrētas, tomēr balsu vairākumu viņam nav izdevies savākt, jo "nākuši klāt vēl citi aspekti, kāpēc viņš [Stukāns] neieguva vajadzīgo balsu skaitu".
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.