Matule sacīja, ka diskusija par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas notikusi vairāku gadu garumā. Viņa uzsvēra, ka olšūnu ziedošanai jāpieiet kompleksi - nevar viennozīmīgi noteikt aizliegumu tikai tāpēc, ka sieviete nav dzemdējusi. Nedrīkst manīt vispārējos priekšstatus par to, ka cilvēks no 18 gadu vecuma ir absolūti lemttiesīgs, kas noteikts arī Latvijas likumos.
Matule atzina, ka, iespējams, sievietei 18 gadu vecumā nevajadzētu ziedot olšūnas, taču viņa ir lemttiesīga, tāpēc īpaši svarīgi konsultēt sievietes, kuras vēlas ziedot olšūnas. Tāpat jārespektē atsevišķu sieviešu vēlmi ziedot olšūnas un nedzemdēt, uzskata ginekoloģe.
Vienlaikus viņa norādīja, ka pētījumu par olšūnu ziedotājiem ir salīdzinoši maz, un tie pat nav saistoši šajā gadījumā. Šoreiz svarīgākais ir likumā noteiktās cilvēka lemšanas tiesības no 18 gadu vecuma.
Ginekoloģe atzina, ka pēc vairākkārtējas olšūnu ziedošanas ir iespējams mazā iegurņa iekaisums, slimības attīstība un mazāk olšūnu, tāpēc sievietei, kura vēlas bērnu, svarīgi neatlikt bērna vai vismaz pirmā bērna dzemdēšanu uz 40 un vairāk gadiem, jo nav iespējams prognozēt, cik ilgi sieviete būs auglīga.
Matule piebilda, ka sievietēm nevajadzētu ziedot finansiālu apsvērumu dēļ, jo šai rīcībai būtu jābūt altruistiskai, proti, nesavtīgai un pašaizliedzīgai.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgs likumprojektu par aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē.
Komisija jau iepriekš vairākkārt sprieda par šo jautājumu. Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.