Ministrs "vīziju par TM pievienošanu IeM" vēlētos turpināt, lai gan aģentūrai LETA atzina, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un citi politiķi patlaban par to ir skeptiski noskaņoti.
Ja abas ministrijas būtu vienots vesels, tad juridiskie departamenti būtu daudz spēcīgāki un valsts spētu ātri un efektīvi sagatavot likumprojektus, kā arī efektīvi risināt citas aktuālas problēmas, skaidroja Ģirģens.
Ģirģens gan norādīja, ka abas ministrijas ir divu atsevišķu politisko spēku pārziņā. "Vieni vēlas ilgāk runāt, bet es vēlos ātrāk strādāt un sakārtot lietas," sacīja ministrs.
"Es labprāt tuvākajā nākotnē atvērtu šo diskusiju. Mani politiskie kolēģi nevēlas par to runāt, lai gan pirmsvēlēšanu laikā bija solījumi par ministriju skaita samazināšanu. Šajā gadījumā nav runa par samazināšanu, bet apvienošanu, lai kompaktāk varētu strādāt. Pagaidām premjers un citi politiķi saka, ka šis nav īstais brīdis, lai par to runātu. Ja pienāks īstais brīdis, tad skatīsimies. Pagaidām es koncentrējos uz sava sektora sakārtošanu," norādīja ministrs.
Ģirģens šogad septembrī publiski nāca klajā ar priekšlikumu par TM pievienošanu IeM.
Premjerministrs toreiz norādīja, ka patlaban neesot pamata runāt par abu ministriju apvienošanu.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš žurnālistiem atzina, ka viņš atbalsta Ģirģena ierosinājumu un viņš būtu gatavs uzņemties vadīt šādu apvienoto ministriju. Viņš arī atgādināja, ka šāda iecere jau bijusi Jaunās konservatīvās partijas 2017.gada un 2018.gada programmā.
IeM nolikumā teikts, ka tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas un pilsonības jautājumu apakšnozares.
Tikmēr TM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas nozarē, kā arī tādās jomās kā personas datu aizsardzība, informācijas atklātība, publiskie reģistri, reliģiskās lietas, nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana, komercsabiedrību maksātnespēja, tiesu ekspertīze, rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, oficiālās publikācijas un tajās ietvertās informācijas sistematizācija.
Tāpat ministrija atbild par sodu politikas izstrādi par sabiedrībai kaitīgiem nodarījumiem, īstenojot kriminālsodu un administratīvo sodu politiku. Papildus minētajam ministrija sniedz atzinumus par visiem citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, kā arī attīstības plānošanas dokumentu projektiem, tādējādi veicot to tiesiskuma kontroli.
Apvienot var.
citu vidū
Kollega Buksbaums