Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Šoziem ceļiem izlietoti 20 miljoni eiro

Grants ceļus posta klimats un naudas trūkums

"Tas, ka grants ceļi ir grūti izbraucami pat ziemās, ir loģiskas sekas arī kopējai klimata sasilšanas tendencei. Ziemas pie mums paliek siltākas, un arī grants ceļi vairs ilgstoši nesasalst, kā tas bija agrāk," sarunā ar Guntaru Gūti skaidro VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes loceklis Guntis Karps.

Kā uzņēmumam pērn sekmējās ar ceļu uzturēšanas darbiem?

Atbilstoši VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) darbības stratēģijai un vienlaikus pildot valsts pārvaldes uzdevumu uzņēmuma galvenā funkcija ir valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšana pieejamā finansējuma apjomā, nodrošinot valsts autoceļu lietošanu un caurbraucamību visus 12 mēnešus gadā. Pērn esam šos darbus veikuši atbilstoši plānotajam. Ap 10,5 miljoniem eiro tika ieguldīti uzņēmuma attīstībā, tajā skaitā atjaunojot uzņēmuma ceļu uzturēšanas dienesta tehnikas parku, iegādājoties dažādas speciālās ceļu uzturēšanas mašīnas un iekārtas.

LAU ir liels uzņēmums, kam visā Latvijā ir kopumā ap 60 bāzēm un atbalsta punktiem, kas apkalpo katrs savu ceļu rajonu. Visa šī infrastruktūra pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, lai nodrošinātu vienādu valsts autoceļu uzturēšanas darba kvalitāti un operativitāti. Būtisks mūsu pluss ir tas, ka LAU ir samērā maza kadru mainība – esošie darbinieki daudzu gadu garumā ir pieslīpējuši savas prasmes, zina sava rajona vai konkrēta novada katra ceļa specifiku, kas ir būtiski ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai visos gadalaikos. 2016. gadā vidējais LAU darbinieku skaits bija ap 1340 cilvēkiem, tādējādi esam ne tikai viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, bet arī stabils un nozīmīgs darba devējs reģionos.

Kāda ir LAU ikdiena?

Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšana ir process, kas ietver aptuveni 200 – pamatā maza un neliela apjoma dažāda rakstura un sarežģītības pakāpes – darbu. Tie ir ļoti atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem un tiem ir sezonāls raksturs, tāpēc mums ir divas sezonas: vasaras – no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, un ziemas sezona – no 1. novembra līdz 31. martam. Nepieciešamība veikt darbus var rasties jebkurā diennakts laikā. Īpaši svarīgi tas ir, organizējot darbu dabas stihiju seku novēršanai (ūdens radītu izskalojumu aizbēršanu, vētrā lauztu koku novākšanu u. c.), kā arī ziemas sezonā, kad savlaicīga autoceļu attīrīšana no sniega un autoceļa seguma slīdamības samazināšana paaugstina satiksmes drošību un nodrošina būtisko sabiedrisko pakalpojumu (ātrā palīdzība, sabiedriskais transports) pieejamību. No kopējā pērn veiktā darbu apjoma 86% ir ikdienas valsts autoceļu uzturēšana un remonti, bet pārējie 14% ir konkursos iegūto darbu izpilde (pašvaldību, meža ceļu uzturēšana un mūsu ražoto minerālmateriālu realizācija).

Bez valsts autoceļu uzturēšanas LAU veic uzturēšanas darbus arī uz lielākās daļas tranzītielu pilsētās. Tāpat LAU ražo dolomīta šķembas autoceļu uzturēšanai un būvniecībai, kā arī apsaimnieko ap 50 grants un smilšu karjeriem. Sabiedrībai mazāk zināms, ka LAU pieder arī ceļa zīmju ražotne, kur saražo lielu daļu Latvijā nepieciešamo ceļa zīmju. Šis gan nav vienīgais ceļa zīmju piegādātājs, jo, ņemot vērā, ka ražotne atrodas Daugavpilī, nebūtu ekonomiski izdevīgi ceļa zīmes no turienes transportēt, piemēram, uz Liepāju vai Ventspili – loģistikas izdevumi radītu nevajadzīgu sadārdzinājumu.

Cik liela ir jūsu saimniecība?

Kopumā LAU uztur 20 222 kilometrus valsts autoceļu, no tiem 45% autoceļu ir ar melno segumu un 55% – ar grants segumu. Vēl mēs apsaimniekojam un uzturam kārtībā 116 996 ceļa zīmes un 93 492 signālstabiņus ceļa malās. LAU veic uzturēšanas darbus 971 tiltam, 23 gājēju tuneļiem, 34 733 caurtekām. Tāpat LAU pārziņā ir 1068 metri prettrokšņa sienu, 9651 soliņš sabiedriskā transporta pieturās ārpus apdzīvotajām vietām, 1562 autopaviljoni, kā arī ap 764 000 metru barjeru ceļmalās. Bez atbalsta bāzēm LAU visā Latvijā šobrīd ir 41 kaisāmā materiāla noliktava ar vairāk nekā 60 000 tonnu kopējās tehnoloģiskās ietilpības. LAU tehnikas parkā ir 760 automašīnu, 602 traktortehnikas un 910 tehnoloģiskās iekārtas. Būtisks uzlabojums LAU ikdienā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošana, proti, elektroniskā darbu uzskaite un dokumentu aprite notiek pēc vienota standarta, vienotā sistēmā visās LAU struktūrvienībās neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tas palīdz labāk pārvaldīt uzņēmuma saimniecību.

Nupat beigusies ziemas sezona, kā ik gadu, izskanēja daudz kritikas par slikti tīrītiem ceļiem.
Šajā ziemas sezonā autoceļu uzturēšanai un slīdamības mazināšanai LAU izmantoja 636 dažādas tehnikas vienības, tajā skaitā 210 speciāli aprīkotu smago automašīnu ar priekšējām un sānu lāpstām. Esam izlietojuši aptuveni 83 000 tonnu tehniskā sāls, 17 000 tonnu sāls šķīduma, kā arī 19 000 tonnu smilšu-sāls maisījuma. Skatoties pa gadiem, izmaksas ziemas uzturēšanas darbiem ir apmēram trešā daļa no ceļu uzturēšanas budžeta, tomēr ar tendenci pieaugt. Šajā ziemas sezonā visā Latvijā naudas izteiksmē ziemas dienesta darbu veikšanai izlietoti ap 20 miljoniem eiro, no kuriem puse ir kopš šā gada 1. janvāra. Lielākā daļa līdzekļu izlietota tieši slīdamības mazināšanai. Visi valsts autoceļi tiek uzturēti atbilstoši noteiktajai ziemas uzturēšanas klasei.

Kā īsti ir ar preventīvo kaisīšanu? Vai tam ir atdeve pretī iztērētajai naudai?

Sabiedrībā dažādi vērtētās preventīvās autoceļu kaisīšanas mērķis ir novērst melnā ledus veidošanos uz A klases asfalta seguma ceļiem. Šo jautājumu sakārtoja līdz ar Ministru kabineta noteikumu grozījumu pieņemšanu pērn, kas tagad precīzi reglamentē tieši preventīvās kaisīšanas procesu. Lēmumu par preventīvās apstrādes nepieciešamību, izvērtējot gaisa temperatūras svārstības, ceļu meteoroloģiskās stacijas datus vai autoceļu apsekošanā konstatēto, operatīvi pieņem LAU atbildīgie ziemas dežuranti katrā reģionā, katrā ceļu rajonā. Galvenais preventīvās kaisīšanas uzdevums – iespējami novērst apledojuma veidošanos un līdz ar to satiksmes negadījumus. Tās, protams, ir izmaksas, tieši tāpēc ziemas dežurantam ir ļoti liela atbildība izvērtēt visu informāciju un izlemt, vai un kad sūtīt tehniku preventīvās kaisīšanas darbu veikšanai.

Par kaisītājiem runājot, kur tos īsti var sastapt? Un kad? Šī tēma arī tiek cilāta gadu no gada – ceļi piesniguši, bet kaisītāju nav...

Ceļu uzturētājs darbojas pēc precīzi atrunāta reglamenta – tiek izvērtēta situācija, pieņemts lēmums un nosūtīta tehnika uz konkrēto autoceļu vai maršrutu. Ziemas dienesta operatīvai vadībai, darbu uzskaitei un informācijas apkopošanai 24 stundu režīmā visu ziemu strādā četri reģionālie dežuranti (Valmierā, Rēzeknē, Liepājā, Rīgā), 26 informatīvie dežuranti (vecajos administratīvajos rajonos) un 59 operatīvie dežuranti, kuri tieši organizē darbus faktiski visās mūsu atbalsta bāzēs, kur tiek turēta ziemas tehnika. Ja vien ir iespējams, tad darbus organizē nakts vai agrās rīta stundās pirms transporta plūsmas maksimuma.

No šī gada marta ir uzsākta LAU sadarbība ar mobilās autoceļu aplikācijas Waze turētājiem. Turpmāk ikviens Waze lietotājs ziemas sezonā varēs redzēt savā maršrutā strādājošās ceļu uzturētāju automašīnas.

Papildus LVC un LAU mājaslapu interaktīvajās kartēs būs redzama detalizētāka informācija – kurā reģionā un cik daudz automašīnu strādā ziemas dienestā. Šeit gan jāprecizē, ka redzamas ir visas tās automašīnas, kuras ir aprīkotas ar GPS iekārtām. 

Nevaru neskart dramatisko situāciju ar grants ceļiem, kas šogad pieminēta teju ik dienu. Kas īsti notiek, un kā to labot?

Tas, ka grants ceļi ir grūti izbraucami pat ziemās, ir loģiskas sekas arī kopējai klimata sasilšanas tendencei. Ziemas pie mums paliek siltākas, un arī grants ceļi vairs ilgstoši nesasalst, kā tas bija agrāk, kad no novembra līdz martam Latvijā valdīja gandrīz pastāvīgs sals – grants ceļi vienmērīgi sasala ziemas sākumā, un līdz pat martam to konstrukcija bija noturīga pret noslodzi. Šķīdoņa periods parasti bija aptuveni trīs nedēļas, kuru visi pārcieta kā neizbēgamu parādību, līdz ceļš kļuva sauss, to nogreiderēja, un braukšanas kvalitāte atkal bija laba. Tagad līdz ar siltajām ziemām, kā arī daudzajiem atkušņiem ziemas laikā grants ceļš vairs nesasalst un visu šo periodu pārsvarā ir pārmitrinātā stāvoklī. Transporta slodzei nemainoties, ceļa struktūra sāk vēl vairāk izšķīst. Lai arī pārmitrinātu grants ceļu tehnoloģiski nav pareizi greiderēt, pie labvēlīgākiem apstākļiem tomēr cenšamies problemātiskākās vietas noplanēt arī ziemā, padarīt ceļu kaut uz laiku labāk izbraucamu.

Diemžēl šķīdoņa laikā grants ceļus bojā arī smago kravu pārvadātāji, neievērojot noteiktos masas ierobežojumus šķīdoņa laikā. Saņemam sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem un arī mūsu darbiniekiem nācies redzēt situāciju, kad atkušņa laikā pa grants ceļu brauc lieljaudas traktors, kas velk trīs pilnas piekabes! Pats traktors ar platajām riepām varbūt tik ļoti nesabojā ceļa segumu, bet piekabes ar savu svaru faktiski pilnībā sagandē ceļu un ar golfiņu tur vairs neizbrauks neviens.

Pie visa vainīgas ir siltās ziemas?

Būtiskākā problēma tomēr ir finansējuma nepietiekamība, kā dēļ grants ceļu uzturēšana nav iespējama nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Agrāk uz vienu kilometru grants ceļa gadā tika uzbērti un izlīdzināti ap 500 kubikmetriem grants, kas ļāva saglabāt ceļa segu un struktūru nepieciešamajā kvalitātē un slodzes noturībā. Tagad finansējuma tam nav, un šādas normas arī vairs nav. Ik gadu autoceļu uzturēšanai pēc ziemas sezonas paliek ap 30–40 miljoniem eiro, no kuriem ir jāveic pavasara svarīgākais darbs – bedru remonts uz visiem melnā seguma ceļiem, jāuztur un jāatjauno ceļu aprīkojums, vasarā jāveic pļaušanas darbi, kā arī grants ceļu planēšana, profilēšana. Kas no šīs summas paliek pāri, to arī varam atvēlēt grants ceļu seguma atjaunošanai. Tāpēc situācija ir skarba – no visiem grants ceļiem 8% ir labā stāvoklī, 50% – apmierinošā, bet 42% ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Grants ceļu specifika ir tāda, ka gadā ap vienu centimetru ceļa noput putekļu veidā. Uzbūvējot vai rekonstruējot grants ceļu, tā planējamā kārta vidēji ir 15 centimetru bieza. Pēdējos 20–25 gados grants ceļu atjaunošanai līdzekļu vienmēr pietrūcis, un arī to planējamā kārta jau ir izzudusi. Paliek vairs tikai ceļa nesošās konstrukcijas "skelets", kas daudzviet arī jau ir sabrucis. Neatjaunojot segu, tehniski nevaram saglabāt grants ceļus pat esošajā stāvoklī. Varam iespēju robežās tos tikai uzturēt vairāk vai mazāk izbraucamus.

Kāpēc grants ceļi tik ļoti izmirkst?

Grants segas un ūdens novades sistēmu savlaicīga neatjaunošana. Melnajām segām cietā virskārta ir kā jumtiņš, grants segumiem tā nav. Ja ūdens neaiztek un nenofiltrējas, tas paliek ceļa klātnē, tad arī veidojas rūguma vietas, atkususi, dubļaina un grūti izbraucama segas virskārta. Turklāt liela daļa grants ceļu dažkārt atrodas zemāk par apkārtējo reljefu, kas nozīmē, ka ūdenim no ceļa vienkārši nav kur aizplūst. Tam vairs nepalīdz arī grāvji ceļmalās, jo apkārtējos īpašumos – laukos, pļavās, mežos – ir pilnībā vai daļēji sagruvušas meliorācijas sistēmas, kas nenovada ūdeni tālāk. Tāpēc nokrišņu un atkušņu ūdens paliek uz vai pie autoceļa, to atkal un atkal pastāvīgi pārmitrinot.

Viens no risinājumiem ir sašaurināt grants ceļu platumu, kas arī nav lēti. Tā pamatā ir grāvju, caurteku pārbūve, ceļa zīmju un citu ceļa elementu pārnešana, bet tas ilgtermiņā būtiski mazinātu kopjamās platības apjomu. Vienlaikus uz platības samazinājuma rēķina ar šiem pašiem līdzekļiem varētu vairāk veikt grants ceļu segu regulārus atjaunošanas darbus vai dubultās virsmu apstrādes. Pašreiz pieejamais ikdienas uzturēšanas finansējums neļaus veikt šos darbus visiem grants ceļiem, tāpēc LAU, plānojot un veicot ikdienas uzturēšanas darbus, ir gatavi ņemt vērā novadu iedzīvotāju un pašvaldību izteiktās maršrutu prioritātes, lai rezultāts ceļa lietotājiem un vietējiem iedzīvotājiem būtu noderīgs. Šajā pavasarī, lai uzlabotu braukšanas apstākļus, greiderēšana, kā arī iesēdumu, bedru vai citu defektu novēršana ir iespējama un tiks veikta, autoceļa segumam atkūstot un kaut nedaudz apžūstot. Mēs sekojam līdzi situācijai uz ceļiem, laika apstākļu prognozēm, un, tiklīdz būs iespējams, tiks veikti nepieciešamie darbi.

Kādi ir vasaras darbu plāni?

Galvenie darbi būs bedru remonts uz visām melnajām segām, greiderēšana, izskalojumu remonts, pēc nepieciešamības caurteku remonts vai nomaiņa, atsevišķos ceļa posmos grāvju atjaunošana u. c. Vēl šā gada plānos ir veikt grants ceļu dubultās virsmas izveidi 60 kilometru kopgarumā, kur iepriekšējos gados jau ir veikta virsmas pamata sagatavošana un ūdens novades sistēmu sakārtošana. Dubultās virsmas nav asfalts, taču ar šādu ceļa segas apstrādi grants ceļš kļūst nesalīdzināmi komfortablāks gan ceļa lietotājiem, gan tuvējo māju iedzīvotājiem. Ceļš nav jāgreiderē, un būtiski – šāda virsmas apstrāde arī izslēdz grants ceļu neizbēgamo īpatnību – putekļus. Līdz ar to arī pats ceļš kļūst ainaviski pievilcīgāks, jo ceļmalas vairs nenoput. Par šo grants ceļu segas apstrādes veidu saņemam labas atsauksmes no vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem, tāpēc šo praksi turpināsim arī šogad. 

Top komentāri

Mans vārds
M
Nodoklis nodokļa galā , bet naudas ka nebija , tā nav ... Varbūt ir pienācis laiks aizdomāties par tās tērēšanas veidiem un lietderīgumu ? Varbūt ar visu likuma stingrību pajautāt atbildīgajām amatpersonām - kur paliek nauda ???
Kika
K
Kapec Latvija visas naozares ir bardaks, haoss, tauta dzivo nabadziba, pusbada, bet Latviajs prezidneni, ministri, deputati, ieredni dzivo parpilniba, sanem nepelniti leilas algas un pensijas un visa veid aprivlegijas, kadas si enejegas, zagli sev ir pieskirusi un likumos nostiprinajusi.
Kate
K
Kapec Latvija idioti, debiliki, nespejnieki ienem valsts amatus, vadosus amatus??? Ko vispar var gaudot par siem grants celiem, kadu vispariba vairs nav neviena ES valstis, iznemot so izlaupito un iznicinato Latvaniju?? Vai tad sie debilie politki, ministri, prezidneti, ieredni nesaprot to, ka ir nekavejoties jaatjauno Celu fonds, kuru likvideja sizofrenikis Repse, lai varetu neko nedarit un budzeta ienakuso naudu sadalit pec pasu iegribas. Ir jaatjauno Celu fonds un ir jasak ar to, ka neviens cents nav jatere grants celu uzturesanai, bet it jasak so celu izbuvesana un ar asfaltu noasfaltesana. Vai tad Latviajs idioti, kuri ir tik vareni, kuri braukaja uz Italiju pieredzi gut (Gundara Bojara vadiba, kad sis kretins sedeja RD) ka ekanomiskak ierikot kurinasaasn sistemu, nespej aizbraukt lidz Somijai, Z~viedrijai, Norvegijai, kuras ir pec klimat alidzigas valsst latvijai un parliecinaties, ka sajas valstis tadu grants celu nepastav. Grants celu uzutresana ir naudas nozagsana.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas