"Ir bijuši nozīmīgi sasniegumi strukturālajās reformās pēdējos gados. Valsts pārvaldes aparāts ir samazināts. Likvidēta puse valsts aģentūru, samazināts ierēdņu skaits. Ir bijušas milzīgas veselības aprūpes sistēmas reformas, pārliekot uzsvarus uz ambolatoro aprūpi. Izglītības sistēmā ir samazināts skolotāju skaits, jo demogrāfiskās izmaiņas nozīmēja, ka skolēnu skaits uz katru skolotāju bija zems. ieviests jaunais princips, ka nauda seko skolēnam," klāstīja Grifits.
Viņš piebilda, ka strukturālas reformas nav bijušas tikai fiskālas. "Ir bijušas arī reformas likumdošanā, kas saistītas ar uzņēmumu maksātnespēju, elektrības pieejamību, nekustamā īpašuma reģistrāciju. Rezultātā Latvijas Pasaules Bankas Doing Business reitings ir ļoti uzlabojies, tagad esat 21.vietā pasaulē. tas ir lieliski," teica SVF pārstāvis.
"Vēl daudzas strukturālās reformas būtu jāveic. Daudzas no tām tiks apskatītas Eiropas Komisijas (EK) memorandā. EK šajā jautājumā uzņēmusies iniciatīvu. Viņi apskata tādus jautājumus, kā konkurences politika, valsts uzņēmumu pārvalde, valsts iepirkumi," klāstīja SVF tehniskās misijas vadītājs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka ceturtdien noslēdzas Latvijas starptautiskā aizdevuma programma, kurā tā atradās pēdējos trīs gadus.
SVF valde trešdienas vakarā pieņēma lēmumu slēgt piekto un pēdējo pārskata misiju. Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstīja papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, pieliekot punktu pirms gandrīz trim gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai.
Latvijas valdība un aizdevēji gan turpinās sadarbību vēl tā dēvētās pēcprogrammas uzraudzības ietvaros.
Latvijas valdība kopumā no 2008. līdz 2012.gadam veikusi konsolidācijas pasākumus ar fiskālo ietekmi 17,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 2,3 miljardu latu apmērā, no kuriem 934,4 miljoni latu jeb aptuveni 7,2% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb aptuveni 10,6% no IKP.
2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai". Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu.