"Dabā notiek dabīgā atlase. Taču, tāpēc ka tas ir acu priekšā, nevis mežā, redzam, kas notiek. Turklāt, pēc ornitologu vēstītā, šogad stārķu populācija Latvijā ir neparasti liela. Tātad vairāk ir tādu gadījumu, kad kāds stārķēns guvis ievainojumu un nav varējis aizlidot kopā ar vecākiem," paskaidroja Pāpe.
Viņa atgādināja, ka Dzīvnieku aizsardzības likums pieļauj savvaļas nemedījamo dzīvnieku sagūstīšanu un turēšanu nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Stārķis Latvijā ir nemedījams putns. Šis pats likums arī noteic, ka pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā.
Pāpe neiesaka iedzīvotājiem iejaukties dabas likumos un censties pieradināt pamestu stārķēnu. Latvijā arī nav dienestu, kas uzņemtos šādas rūpes, jo zooloģiskais dārzs šos putnus neņem pretī.
"Man pašai ir šāda pieredze. Pirms 21 gada mūsu ģimene laukos paņēma aprūpē stārķi, kam bija atklāts kaula lūzums spārnam. Es uzliku šinu. Spārns sadzija. Taču stārķis nespēja atgriezties dabā. Viņš tā arī palika dzīvot pie mums. Bija sāpīgi apzināties, ka putnam izjaukta viņa dabiskā dzīve. Viņš bija vientuļš starp pārējiem mājdzīvniekiem, turklāt no visiem cilvēkiem bija izvēlējies tikai vienu, kam uzticējās, - manu tēti. Mēs sapratām, ka uzņemamies atbildību par visu šā stārķa turpmāko dzīvi," stāstīja Pāpe.