Vajadzēs 1,78 miljonus
Satiksmes ministrijas koncepcijā par elektroniskās balsošanas ieviešanu aplēsts, ka i-vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana laikā no 2013. līdz 2015. gadam izmaksās 1,78 miljonus latu. Koncepcijā Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi vēstīts, ka interneta vēlēšanu sistēmas izstrāde varētu noslēgties 2014. gada 31. decembrī.
IT speciālistu vidū gan pastāv uzskats, ka šobrīd Latvijā vispār tiek apspriests interneta vēlēšanu (i-vēlēšanu) variants, kam ir diskutabls drošības līmenis. Savu attieksmi par to pauduši vairāki Latvijas Universitātes (LU) datorzinātņu studiju virziena mācībspēki, norādot, ka priekšrocības, ko piedāvā i-vēlēšanas, neatsver zaudējumus, kuri iespējami šo vēlēšanu rezultātu viltošanas gadījumā.
Svarīga datora drošība
"Interneta vēlēšanu koncepcija šobrīd tiek virzīta ļoti intensīvi, un mēs baidāmies no spēka, kas tiek pielikts, lai to īstenotu," uzskata LU profesors, IT jomas eksperts Jānis Bičevskis.
Vājākais procesa elements, pēc profesora paustā, ir lietotāja dators, kas visbiežāk ir nepietiekami aizsargāts un var būt inficēts. Datorvīruss var gan inficēt, gan arī modificēt balsošanas programmu. Šādi gadījumi jau reģistrēti, piemēram, pēc Igaunijas i-vēlēšanām kāds vēlētājs bija piefiksējis lietotni, kuru pēc ārējām pazīmēm nevarēja atšķirt no īstās Igaunijas i-vēlēšanu sistēmas lietotnes.
Ļaundaru instalēta programma, kas, piemēram, var būt speciāls vīruss ar ļoti īslaicīgu darbības laiku, var arī nomainīt vēlētāja balsojumu un pēc "padarītā" pazust no datora, neatstājot pēdas par savu klātbūtni.
Pārsūtīšana no lietotāja datora uz vēlēšanu komisijas serveri tiek uzskatīta par salīdzinoši drošāku, kaut gan IT speciālisti mēdz apšaubīt arī to. Problēmas, kaut gan vieglāk kontrolējamas, var rasties, arī apkopojot balsis uz centrālā servera.
Nevar novērot vēlēšanas
Datorzinātnieks Madars Virza Dienai pauž, ka niecīgie ieguvumi no interneta vēlēšanām neatsver riskus demokrātijai, kaut vai tādēļ, ka ir maz iespēju realizēt tradicionālo vēlēšanu novērotāju funkcijas.
M. Virza kā pētnieks pašlaik darbojas Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā (MIT), kas ir viena no TOP 3 pasaules tehniskajām augstskolām. Viņa zinātnisko darbu vadītājs profesors Rons Rivests, kas ir viens no pasaules līmeņa ekspertiem ar i-vēlēšanām saistītajos jautājumos, paudis viedokli, ka sistēmu piegādātāji, apgalvojot, ka atrisinājuši interneta vēlēšanu drošības problēmas, maldina gan sevi, gan citus, respektīvi, izstrādātāji radījuši preci un tā jārealizē, lai pelnītu.
"Latvijas vēstniecības ir praktiski visās valstīs, kur ir pietiekami daudz latviešu, tāpēc nav nekādu problēmu reizi pāris gados kādā sestdienā doties izbraukumā un pie reizes nobalsot. Vēl vairāk, noderētu lielāka pilsoniskā aktivitāte, palīdzot tās organizēt," uzsver M. Virza.
Tomēr zinātnieks arī uzskata, ka vēlēšanu organizēšanas sistēma, kas ir daļēji "papīra" un daļēji elektroniska (piemēram, Scantegrity - balsojumu lapu optiskā skenēšana ar sekojošu pārbaudi) būtu ļoti laba, jo tai ir visas "papīriskās" sistēmas priekšrocības, bet tā piedāvā arī tādu respektējamu ieguvumu no i-balsošanas, kā iespēju pārbaudīt, vai vēlētāja balss ir pareizi reģistrēta un saskaitīta.
100% precizitāte ir retums
"Par i-vēlēšanu drošību, protams, LU zinātniekiem ir taisnība. Ar pašreizējām tehnoloģijām 100% drošas tās nevar būt," Dienai pauž kompānijas IT Centrs dibinātājs un vadošais konsultants Agris Krusts. (IT Centrs ir viena no nedaudzajām Latvijas kompānijām, kuru specializācija ir tieši IT drošības konsultācijas un audits.)
"Te ir gan matemātiskas problēmas, t. i., kā nodrošināt tiešas un aizklātas vēlēšanas, lai varētu pārliecināties par to rezultātiem, neatklājot, par ko katrs pilsonis balsojis, gan tehniskas - šādu 100% drošu sistēmu patlaban izveidot nav iespējams," skaidro A. Krusts.
Taču, ja koncentrējas tikai uz iespējamajiem riskiem, tad, pēc A. Krusta domām, vajadzētu nekavējoties apturēt visas esošās IT sistēmas, ieskaitot e-parakstu, jo vispār neviena nav 100% droša visu laiku.
"Ja izvērtējam esošo vēlēšanu sistēmu, kas paredz to, ka ejam balsot uz vēlēšanu iecirkņiem, balsis saskaita datori un apstrādā īpaša programma, tad jājautā, cik droša tā ir un cik pārbaudāmi ir rezultāti," retoriski vaicā A. Krusts. Neatkarīgi no tā, vai balsis skaita cilvēki vai datori, rezultātos ir kļūdas, un, visticamāk, nevienās pasaules vēlēšanās balsis nav saskaitītas 100% precīzi, bet diemžēl kļūdas lielums jau netiek publiskots, uzskata IT jomas eksperts.
Visu rakstu lasi trešdienas laikrakstā Diena!