Trešdien Daugavpils rajona Ilūkstes Kultūras centrā līdz vēlam vakaram notika Latgales plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēde, kurā ministriju, Latvijas Pašvaldības savienības, autopārvadātāju un plānošanas reģionu pārstāvji apsprieda problēmas un iespējamos risinājumus pasažieru pārvadājumu jomā, nepieņemot nekādu konkrētu lēmumu, tai pašā laikā daudziem lauku iedzīvotājiem tagad ir apgrūtināta nokļūšana rajona centrā uz darbu, mācībām, ārstniecības un administratīvajām iestādēm.
Izvēlas dzelzceļu
Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas lēmums, kas paredz no 15.septembra slēgt daļu starprajonu sabiedriskā transporta autobusu reisu, Latgales pašvaldību vadītājus, Krāslavas rajona padomes priekšsēdētāja Andra Badūna vārdiem runājot, uzlēja kā aukstu ūdeni uz galvas. Kaut arī līdz šim ir izdevies vienoties ar Autotransporta direkciju par vairāku slēdzamo reisu saglabāšanu, Latgales reģiona plānošanas padomes vadītājs Andris Vaivods uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa sabiedriskā transporta attīstības politiku, lai nodrošinātu arī lauku iedzīvotājiem vienu no pamattiesībām – tiesības brīvi pārvietoties. Savukārt, pašvaldību vadītājus uztrauc, kas īstenos sabiedriskā transporta pakalpojuma funkciju pēc rajonu darbības pārtraukšanas 2009.gadā.
Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas pārstāvis Andrians Ļubļins jau kuru reizi pacietīgi atkārtoja, ka nepietiekamo valsts dotāciju dēļ tarifu celšana un maršrutu optimizācija bija vienīgais solis, lai neizjauktu pasažieru pārvadājumu sistēmu vispār. Lai varētu nodrošināt esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl vismaz 12 miljoni latu. Pie tam, tagad, kad tiek slēgti uzņēmumi un samazinās darba vietu skaits Rīgā, vairs nav tik populāri reģionu iedzīvotājiem braukt strādāt uz galvaspilsētu, līdz ar to ir mainījusies pasažieru plūsmas intensitāte. “Mēs saņēmām vairākus priekšlikumus no pašvaldībām, iespēju robežās centāmies apmierināt. Tomēr ir jāskatās, vai autobusu maršruts nedublē dzelzceļu, vai ir vērts saglabāt 100 km garu maršrutu, kur vidējais noslogojums ir 7 cilvēki uz kilometru? Saprotams, ka maršrutu samazināšana radīs neērtības, taču prioritāte ir bērnu nogādāšana uz skolu,” teica A.Ļubļins. Pasažieri jau tagad nereti izvēloties par labu dzelzceļa transportam, kas ir lētāks, nekā autobusi, pie tam, arī paši iedzīvotāji, it sevišķi Latgalē, zāģējot zaru, uz kura paši sēž, nepieprasot no autobusu šoferiem braukšanas biļetes, līdz ar to radot priekšstatu, ka maršruts ir nerentabls.
Skolēnu autobusi – runga ar diviem galiem
Vairākus pašvaldību vadītājus uztrauca tas, ka līdz šim nav atklāti runāts par funkciju un līdzekļu ieguldījuma dublēšanos, kad pa vienu un to pašu maršrutu kursē pašvaldību iegādātie skolēnu autobusi un reisa autobusi. “Te ir tāda savdabīga dilemma, šis skolēnu autobuss nedrīkst tirgot biļetes, pārvadāt pasažierus, kas nav skolēni, bet pasakiet, lūdzu, kurš pateiks, ka bērnu vedam, bet mamma lai kāpj laukā,” saka Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. “Mēs drausmīgi šķiežam līdzekļus, gan pērkot autobusus skolēnu pārvadāšanai, gan maksājot pārvadātājiem. Pagasta iedzīvotāji labprātāk izmanto šos skolēnu autobusus, tanī pašā laikā reisa autobusi tajā maršrutā aiziet tukši,” saka Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna. Monvīds Švarcs uzskata, ka šo problēmu var atrisināt, ja pašvaldība slēdz līgumu ar pārvadātāju firmu, nododot viņiem nomā savu autobusu, vienojoties, ka tas no rīta un vakarā veiks regulāros reisus, pārvadājot skolēnus un pieaugušos.