Ierobežos ar likumu

Staltbriežu savairošanās nes postījumus lauksaimniecības kultūrām un meža jaunaudzēm, kā arī vairo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo tajos bieži ir iesaistīti meža dzīvnieki, it īpaši staltbrieži. Un kur vēl pārnadžu slimības, kas nenokontrolējami izplatās un ir bīstamas lauksaimniecības dzīvniekiem.

Ar Medību likuma grozījumiem plānots mazināt visas šīs negatīvās izpausmes. Paši mednieki gan uzskata, ka staltbriežu nodarījumu apmēri ir pārspīlēti, turklāt šo dzīvnieku skaits ik gadu samazinās. Viņi arī pauž bažas, ka likumprojektā ietvertās izmaiņas ir tapušas lielo zemes īpašnieku interesēs.

Rosina ietvert ne tikai mežu

Staltbriežu skaits Latvijā pēdējos gados strauji samazinās. 2021. gadā Latvijā bija uzskaitīts 71 tūkstotis, 2025. gadā – vairs tikai 60 tūkstoši. Tas ir intensīvu medību rezultāts: 2021./2022. gada medību sezonā nomedīti 24 tūkstoši, bet 2024./2025. gada sezonā – jau 29,4 tūkstoši staltbriežu, norāda Latvijas Mednieku savienība (LMS).

Tāpat ievērojami pārspīlēta ir šo lielo meža dzīvnieku loma ceļu satiksmes negadījumos (CSN). Pēc Valsts meža dienesta (VMD) datiem, šogad notikuši 987 CSN, ko izraisīja sadursme ar meža dzīvniekiem. No tiem 549 gadījumos vainīgas bija stirnas, tikai 75 jeb mazāk nekā 8% – staltbrieži.

Medību likums šobrīd paredz, ka minimālajai medību iecirkņa platībai, lai medītu staltbriežu govis un teļus, jābūt 1000 hektāru meža, bet buļļu medīšanai – 2000 hektāru meža, atgādina LMS. Tā LMS izpratnē ir loģiska prasība, jo šie dzīvnieki pamatā mīt mežos, tikai reizēm iznāk lauksaimniecības zemēs baroties.

Likuma grozījumos plānots ietvert arī lauksaimniecības zemi, krūmājus, purvu, ūdens objektu zemi (izņemot ezerus), uzsverot to, ka pašreizējo kritēriju dēļ aiz strīpas paliek medību iecirkņi teju 40 tūkstoš hektāru platībā, proti, to platībās nav tik daudz meža, un tāpēc tajos staltbriežu populāciju nevar regulēt, kālab pieaug postījumu apjoms.

LMS norāda, ka jau šobrīd neviens