gadu sākumā aizstāvēt savas intereses, ziņo Latvijas radio.Ebreju kopiena jau vairākkārt aicinājusi valdību izlemt par īpašumu restitūciju. Rēķināts, ka visā Latvijā ir 270 īpašumi, kas pirms otrā pasaules kara piederēja tolaik daudzskaitlīgajai ebreju kopienai, kas gan pēc kara bija iznīcināta.Ņemot piemēru no tā, kā ebreju kopiena aizstāv savas intereses, arī krievu kopiena nolēmusi izpētīt vēsturi un ja nepieciešams, saņemt tai piederošos likumīgos īpašumus, Latvijas radio stāsta kopienas vadītājs Igors Vatoļins.Ja pirms otrā kara ebreju kopienā bija ap 90 tūkstoši cilvēku, romi bija tikai 4,5 tūkstoši. Latvijas romu apvienības _Nēvo Drom _vadītājs Anatolijs Berezovskis uzsver, ka tagad, kad ebreji vēlas atgūt savus īpašumus, to darīs arī citas biedrības. Atšķirībā no ebrejiem, romi pieļauj iespēju ne tikai saņemt īpašumus, bet arī naudu. Cik daudz ir īpašumu, kas būtu jāatdod, gan vēl nav zināms. Romi plāno izpēti veikt līdz gada beigām, tāpat arī krievi, kas redz iespēju pieprasīt savu nekustamo mantu tad, ja ebrejiem būs izdevies to atgūt. Vatoļins rosina domāt par referendumu, lai mazinātu jautājumam līdzi nākošo spriedzi sabiedrībā. Kopiena ir gatava pārņemt objektus, kuri nav īpašnieku apgādībā, bet ir nolaisti un nesakopti.Ukraiņu kopiena Latvijā jautājumu nav pārrunājusi savu biedru starpā un uzsver, ka viņu mērķis ir cits, saka Liepājas Ukraiņu biedrības Svitanok pārstāve Larisa Davidenko Latvijas radio atzina: "Es saku, ka mēs ar politiku nekad neesam nodarbojušies, un par šo tēmu nav bijušas nekādas sarunas. Mums ir tikai kultūras programma un viss. Varbūt katrs par sevi arī kaut ko domā, bet mēs kopā pārstāvam ukraiņu kultūru. Dziedam dziesmas, mums ir bērnu deju kolektīvi un teātra studija, tikai ar to vien nodarbojamies."Atšķirība starp čigāniem un ebrejiem un krieviem ir tāda, ka pēdēji nav piedzīvojuši genocīdu, Latvijas radio uzsver profesore Vita Zelče. Viņa uzsver, ka pirmskara periodos veidojās kopienas, balstoties tieši uz etnisko principu. Gan romiem, gan ebrejiem 90. gadu sākumā, kad sākās denacionalizācija, nebija iespējas savā vārdā atgūt īpašumus: kopienas bija iznīcinātas, un Latvijā tikai vēlāk attīstījās sapratne par otrā pasaules kara laikā pastrādātajiem noziegumiem pret konkrētām etniskām grupām. Turklāt denacionalizācijas laikā bija organizācijas, kas savus īpašumus atguva, piemēram, korporācijas.Tieslietu ministrija tikusi vaļā no smagā jautājuma par ebreju īpašumiem. Pēc tam, kad demisionējis iepriekšējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tieši šī iemesla dēļ, jautājumu pārņēmusi Saeima, kas par to arī lems tālāk, norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.Asociētais profesors Ābrams Kleckins jau iepriekš norādījis, ka jautājums būtu risināms, nevis atdodot īpašumus ebreju kopienai, bet izveidojot atklātu sabiedrisku fondu, kas atbalstītu ebreju kopienas pastāvēšanu un attīstību.
Iespējams, arī krievu un čigānu kopienas vēlēsies atgūt īpašumus
Arī krievu un čigānu kopienas apzinās savu vēsturi un, ja būs nepieciešams, no valsts pieprasīs atdot otrā pasaules kara laikā zaudētos īpašumus. Eksperti gan norāda, ka jānošķir, kuras kopienas atjaunotās Latvijas sākumā varēja izmantot denacionalizāciju un atgūt savu nekustamo mantu, bet kuras otrā pasaules karā piedzīvoja genocīdu, tika iznīcinātas un rezultātā nespēja arī 90.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.