Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

IZM pati informējusi IeM par profesionālajām skolām, kurās izmitināt bēgļus no Eiropas bēgļu nometnēm

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pati sūtījusi vēstuli Iekšlietu ministrijai (IeM), kurā ir minētas skolas, kurās potenciāli varētu izmitināt bēgļus, par to ziņu aģentūru LETA informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.

Viņš uzsvēra, ka par šo jautājumu nav pieņemts nekāds lēmums. Par to ir spriests tikai varbūtības izteiksmē, piebilda Tukišs.

Kā ziņots, šonedēļ IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals aģentūrai LETA teica, ka Ārlietu ministrija (ĀM) apzina valstī piemērotākās vietas, kur ir bēgļu uzņemšanai piemērotas telpas un infrastruktūra bēgļu uzņemšanai, un izvērtē, kādu profesionālo skolu telpas varētu būt piemērotas bēgļu uzņemšanai.

Kā atbilstošu vietu Gaigals minēja Lūznavas profesionālo vidusskolu, kuras skolēnus iespējams pārvietot uz tuvākās apkārtnes profesionālajām skolām, kas īsteno tādas pašas izglītības programmas.

Šādi Gaigala izteikumi par to, ka Lūznavas profesionālajā vidusskolā varētu tikt izvietoti bēgļi no Eiropas bēgļu nometnēm, šokējuši mācību iestādes darbiniekus.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Lūznavas profesionālās vidusskolas direktors Voldemārs Petrušenkovs, neviens šādu piedāvājumu mācību iestādei nav izteicis, tādēļ izskanējusī informācija par to, ka skolā varētu tikt izvietoti bēgļi no Eiropas bēgļu nometnēm, visus ir šokējusi.

"Domājot par mācību iestādes attīstību un mācību apstākļu uzlabošanu 262 skolas audzēkņiem, nesen ar ES fondu atbalstu tajā ir īstenots vērienīgs infrastruktūras atjaunošanas projekts, kura rezultātā ir renovēti un ieguvuši mūsdienīgu izskatu skolas piecstāvu korpusi. Patlaban tiek iegādāts jauns aprīkojums. No šī mācību gada Lūznavas profesionālajai vidusskolai ir pievienotas vēl piecas vidējās profesionālās mācību iestādes, kas atrodas Zilupē, Bērzgalē, Rēzeknē un Viļānos. Uzskatu, ka šādā situācijā izskanējušais paziņojums ir bezatbildīgs, nepamatots un galīgi nav pieņemams," teica Petrušenkovs.

Pēc Lūznavas profesionālās vidusskolas direktora domām, šādi izteikumi var radīt ap mācību iestādi arī nevajadzīgu ažiotāžu, kuras rezultātā tajā var samazināties audzēkņu skaits.

Piedāvājums izvietot Lūznavas profesionālajā vidusskolā bēgļus no Eiropas bēgļu nometnēm nav izteikts arī vietējai pašvaldībai. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, šorīt viņam bijusi telefonsaruna ar Gaigalu, kurā viņš noliedzis, ka būtu šādu informāciju kādam paudis.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs piebilda, ka saskaņā ar noteikumiem objektiem, kuru atjaunošanai izmantots ES fondu finansējums, piecu gadu garumā ir jāsaglabā to iepriekšējais profils.

IZM joprojām nav izdevies rast risinājumu Vangažu arodskolas un Daugavpils Mežciema arodskolas, Rīgas Valsts tehnikuma kopmītņu ēkas Rīgā atbrīvotajām telpām, lai arī valdības rīkojums "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju" nosaka, ka valsts nekustamos īpašumus, kuri netiek izmantoti izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, ir jānodod Finanšu ministrijas (FM) valdījumā un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārvaldīšanā.

Kā ziņots, šonedēļ valdība nolēma, ka ĀM no valsts budžeta līdzekļiem veiks 10 000 eiro jeb 7029 latu iemaksu ANO augstā bēgļu komisāra birojam (ABKB) ABKB, lai nodrošinātu Latvijas atbalstu ANO ABKB darbībai un pildītu starptautiskās saistības.

ANO ABKB savā darbībā saskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem, kā, piemēram, ilgstoši konflikti un klimata pārmaiņas. Līdz ar to maksājumi ANO ABKB ir vitāli nepieciešami tā funkciju nodrošināšanai.

ĀM bija sākusi regulārus maksājumus ANO ABKB kopš 2003.gada, taču, ņemot vērā ĀM budžeta samazinājumu, Latvija par 2009.gada un 2010.gada periodu iemaksas nav veikusi.

Saskaņā ar Latvijas pozīcijām ES saistībā ar bēgļu jautājumiem Latvija atzīst, ka patvēruma meklētāju slogs uz dalībvalstīm netiek sadalīts proporcionāli, un piekrīt, ka iekšējā valstu savienības solidaritāte ir būtisks kopējās Eiropas patvēruma sistēmas elements. Kopējā Eiropas patvēruma sistēma nebūs ilgtspējīga, ja tā neparedzēs praktiskus atbalsta pasākumus dalībvalstīm, kas saskaras ar paaugstinātām patvēruma meklētāju plūsmām.

Tomēr Latvija uzskata, ka fiziska nastas sadale nav vienīgais šīs solidaritātes veids, un, Latvijas skatījumā, akcentējami būtu citi veidi, piemēram, finansiālā solidaritāte vai praktiskā sadarbība. Līdz ar to maksājumu atsākšana ANO ABKB būtu viens no elementiem solidaritātes jomā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas