Pirms gada sabiedrība tika iepazīstināta ar valdības restarta iecerēto uzrāvienu, izdalot četras prioritātes: drošība, ģimenes atbalsts, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana par 25%. Jau tobrīd, analizējot ekonomikas izaugsmes sadaļu, nācās secināt, ka tajā vispār nebija jaunumu elementu, tie visi bija jau iesākti un iepriekš ieplānoti darbi. Attiecībā uz birokrātijas mazināšanu par 25% nebija noteikts esošais līmenis, un līdz ar to nav saprotams, kā mērīt izvirzīto 25% mērķi. Ja mērķis nav izmērāms, tad tā sasniegšanas iespējas šķiet apšaubāmas.
Ekonomikas izaugsmes sadaļā atzīmētas četras prioritātes: Mākslīgā intelekta centra darbības uzsākšana Latvijā; krājaizdevu sabiedrību regulējuma izstrādāšana finansējuma pieejamībai uzņēmējiem, īpaši reģionos; vienkāršota un lētāka pārkreditēšanas procesa nodrošināšana juridiskajām personām; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piesaistīto investīciju apjoma pieaugums par 20%. Valdība visus šos punktus atzīmējusi kā izpildītus, izņemot par vienkāršāku un lētāku pārkreditēšanos uzņēmumiem, kas vēl tiekot pildīts.
Faktiski nav
"Vairāki darbi, kas atzīmēti kā izpildīti, faktiski atrodas vēl sākuma stadijā. Sabiedrībai būtiskākais jautājums ir nevis formāla mērķu izpilde, bet gan tas, cik efektīvi pieņemtie lēmumi tiks īstenoti praksē un vai tie ļaus sasniegt iecerētos rezultātus. To objektīvi varēs izvērtēt tikai laika gaitā," norāda SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis. Vienlaikus viņš atzīmē, ka, ņemot vērā koalīcijas partiju savstarpējās domstarpības, jebkura lēmumu virzība pati par sevi ir uzskatāma par sasniegumu un soli uz priekšu.
Savukārt attiecībā uz mērķiem, kuru izpilde panākta, palielinot vai piešķirot papildu finansējumu, ekonomists uzsver, ka tie jāvērtē arī caur valsts budžeta un parāda pieauguma prizmu. Lai gan mērķi formāli ir sasniegti, budžeta konsolidācijas spiediens tuvākajos gados, visticamāk, tikai pieaugs. Vienlaikus joprojām ir darbi, kuru paveikšana tiek gaidīta jau ilgstoši, piemēram, aktīvāka un konsekventāka virzība kapitāla tirgus attīstībā.
Piemēram, par Mākslīgā intelekta centru – jau aizpērn valdība apstiprināja speciālu likumprojektu, un tika paredzēts, ka centrs savu darbību sāks pagājušā gada 1. janvārī, pirms tika izsludināts uzrāviena plāns. Tagad valdības atskaitē norādīts, ka centrs darbību sācis pagājušā gada aprīlī. Tomēr šogad februārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pausts negatīvs vērtējums par tā darbību. Komisijas sēdē izskanēja pārmetumi, ka centrs ir izveidots, taču nav sācis darbu, un tam joprojām ir tikai viens darbinieks – vadītāja –, bet nav kolektīva un finansējuma, kas varētu dot uzrāvienu centra darbībai.
Nebūs viegli
Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām no pagājušā gada oktobra saskaņā ar pieņemto regulējumu tās varēja uzsākt uzņēmumu kreditēšanu, tomēr pirmie rezultāti pagaidām nav zināmi. Gan par krājaizdevu sabiedrību regulējumu, gan par vienkāršāku un lētāku pārkreditēšanas procesu uzņēmumiem jau pagājušā gada sākumā Latvijas Banka bija izstrādājusi priekšlikumus abos jautājumos, un tika diskutēts ar politikas lēmējiem un nozarēm. Tobrīd Latvijas Banka vērtēja, ka nepieciešamie lēmumi abos punktos tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā, bet regulējums ir pieņemts tikai attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām.
Attiecībā uz vienkāršāku un lētāku pārkreditēšanos uzņēmumiem Tieslietu ministrija ir mazinājusi atsevišķas birokrātiskās un dublējošās funkcijas. Tāpat ir grozīti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz samazināt valsts nodevu refinansēšanas gadījumos. Tomēr tieši regulējums, kas ierobežotu komisijas maksas uzņēmumiem, pirms termiņa atmaksājot aizdevumu vai refinansējoties pie cita aizdevēja, nav pieņemts. Valdība vērtē, ka šo jautājumu skatīs šogad pirmajā pusē.
Latvijas Banka ir izanalizējusi situāciju un redz, ka uzņēmumu kredītu pirmstermiņa atmaksa vai pārkreditēšanās notiek reti. Viens no iemesliem ir komisijas, ko aizdevēji piemēro kredītu pirmstermiņa atmaksai. Tas ir šķērslis konkurencei, kas pasliktina kreditēšanas nosacījumus un ierobežo uzņēmumu iespējas efektīvi pārvaldīt savu naudas plūsmu. Līdz ar to ir izstrādāti priekšlikumi, kas ierobežotu (nevis pilnībā atceltu) šādu komisiju piemērošanu arī uzņēmumu kredītiem. Šis ir prezentēts Finanšu sektora attīstības padomē. Tomēr pašlaik no politiķu un vadošo uzņēmēju organizāciju puses nav skaidras un aktīvas pozīcijas šajā jautājumā, norāda Latvijas Banka.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps neredz pamatu uzņēmumu pārkreditēšanās komisijas maksu valstiskai regulēšanai. "Šāds regulējums neveicinātu ilgtspējīgu kreditēšanas vides uzlabošanu, un tādas prakses nav nekur Eiropas Savienībā. Pārkreditēšanās komisijas maksu ieviešanu neatbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Risinājumi aktīvākai finansējuma piesaistei uzņēmumiem ir rodami dialogā starp finanšu nozari, uzņēmējiem un valsts institūcijām, lai identificētu reālos šķēršļus, kas kavē finansējuma pieejamību," uzskata U. Cērps.
Ekonomika pati aug
Paredzot LIAA piesaistīto investīciju apjoma pieaugumu par 20%, jāņem vērā, ka 2024. gadā ar LIAA līdzdalību tika uzsākti projekti 655 miljonu eiro apmērā. Pērn LIAA izvirzītais mērķis ārvalstu investīciju piesaistei bija 790 miljoni eiro, kas arī bija plānā ierakstītais 20% pieaugums. Jāatzīmē, ka pērn ar LIAA uzsākti investīciju projekti par vienu miljardu eiro. Tomēr jāņem vērā, ka uzsāktie projekti automātiski nenozīmē, ka tie īstenosies reālās investīcijās.
Kopumā ekonomikas izaugsmes sadaļa "restarta plānā" ir ļoti vāji izstrādāta, un teorētiski izpildīto plāna punktu ietekme uz ekonomikas izaugsmi ir ierobežota. D. Gašpuitis norāda, ka ekonomikas atgūšanās tendences Latvijā pērnā gada otrajā pusē, kas ļāva pārspēt prognozes, bija vērojamas arī citās reģiona valstīs. To veicināja inflācijas, procentu likmju un nenoteiktības mazināšanās un situācijas uzlabošanās eksporta tirgos. Šie faktori kopumā uzlaboja uzņēmēju pārliecību un riska apetīti, kas atspoguļojās investīciju aktivitātes pieaugumā.
"Izaugsmi īstermiņā atbalsta arī valsts izdevumu pieaugums, taču lielākās daļas strukturālo lēmumu – piemēram, birokrātijas mazināšanas – ietekme, ja tie izrādīsies efektīvi, būs jūtama galvenokārt ilgtermiņā. Šajā jomā nepieciešami krietni ambiciozāki rezultāti, lai būtu pamats cerēt uz noturīgu makroekonomisku efektu un situāciju, kurā Latvijas izaugsme apsteigtu kaimiņvalstis," rezumē ekonomists.