Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām sāksies 2.februārī, un no šī brīža tiks uzskaitīts, lai partijas nepārkāptu likumā noteiktos tēriņu griestus reklāmas izvietošanai. Tie ir atkarīgi no tā, kurās un cik lielās pašvaldībās partija vai apvienībā piedāvās savus deputātu kandidātu sarakstus. Ja kāds politiskais spēks to gribētu darīt visos 110 novados un deviņās lielajās pilsētās, šim mērķim tas drīkstētu tērēt gandrīz 280 tūkstošus latu.
Rīgā atļauts tērēt gandrīz 77 tūkstošus latu, pilsētās un lielākajos novados - no trim līdz 12 tūkstošiem latu, bet Latvijas mazākajā - Baltinavas novadā - startējošais saraksts reklāmas tēriņiem drīkstēs izmantot 205 latus. Janvārī partijas var tērēties bez ierobežojumiem.
Tieši tagad Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai ir sākuši aktivitātes, elektroniskajos medijos izplatot klipus, kurus sauc par Rīgas domes vadības "atskaitēm par padarīto".
Tikmēr Pirmais Baltijas Kanāls ir paziņojis, ka nedemonstrēs priekšvēlēšanu politisko reklāmu, jo tādā veidā vēloties stiprināt redakcionālo neatkarību un norobežoties no mediju politizēšanās procesa. Tiesa gan, portālā kompromat.lv publicētā e-pastu sarakste starp Rīgas mēru, Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu un PBK ziņu dienestu, kuras autentiskumu iesaistītās puses nekomentē, rāda - pirms iepriekšējām domes vēlēšanām ar politiķi saskaņoti ziņu sižeti.
Viens no jaunumiem likumā ir liegums izmantot administratīvos resursus. Tas nozīmēs arī to, ka pašvaldībai piederošos izdevumos mēnesi līdz vēlēšanām nedrīkstēs publicēt intervijas ar deputātu kandidātiem - nereti šādu iespēju izmanto esošā domes vadība.
KNAB sola, ka, sākoties priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, tas vērtēs arī to, kādā veidā tiek izmantotas politiķu mājaslapas vai "Twitter" konti, piemēram, vai saturu, kas atbilst aģitācijai, tiem nepiegādā domes darbinieki. Līdz priekšvēlēšanu perioda sākumam KNAB rīkos semināru arī politiskajām partijām.