LETA jau vēstīja, ka Rīgas domes pagaidu administrācija trim departamentiem šodien izraudzījās jaunus direktorus. Par Finanšu departamenta direktoru iecelts līdzšinējais direktora pienākumu izpildītājs Uldis Rakstiņš, par Pilsētas attīstības departamenta direktori apstiprināta Ilze Purmale, bet par Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoru iecelts bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) biroja vadītājs Māris Krastiņš.
Taujāts par savām iecerēm direktora amatā, Rakstiņš sacīja, ka revolucionārs nebūs, taču dažas izmaiņas departamenta darbā viņam padomā ir. Viņš vēlētos departamentu padarīt pieejamāku, jo dažādu politisko procesu dēļ viņam šogad nebija iespējas budžetu prezentēt visiem 60 deputātiem. "Taču uzskatu, ka visām šīm prezentācijām un budžeta materiāliem ir jābūt pieejamiem un mums jābūt arī atvērtākiem skaidrojumiem," pauda amatpersona.
Viņš vēlas uzlabot arī saziņu ar klientiem, jo departaments "mēdz klientiem ražot paziņojumus par nodokļu izmaiņām nemaz neiedziļinoties, vai tie ir saprotami".
"Arī man, bez padziļinātām zināšanām, dažreiz ir grūti no šiem paziņojumiem saprast - es esmu parādā pašvaldībai, vai pašvaldība man", sacīja Rakstiņš.
Viņš arī apņēmies veikt izmaiņas departamenta struktūrā kopumā, lai optimizētu izdevumus. Patlaban departamentā esot 190 darba vietas, taču tā struktūra nav mainīta kopš 2010.gada, lai gan šajā laika posmā daudzi procesi ir elektronizēti, ieviesti e-pakalpojumi un e-rēķini, un citas lietas.
"Kad sāku vadīt Budžeta pārvaldi, manā pakļautībā bija 15 cilvēki, bet tagad ir astoņi. Un ar šo cilvēku skaitu mēs spējam sasniegt izcilus rezultātus. Es piekrītu domai, ka maza, bet motivēta valsts pārvalde ir daudz spēcīgāka," pauda Rakstiņš. Viņš gan norādīja, ka kadru izmaiņas neplāno veikt ne rīt, ne parīt, taču tādas noteikti laika gaitā būs.
Rakstiņš arī solīja pievērsties jautājumam par ciešāku sadarbību ar kapitālsabiedrībām, jo lai gan tās ietekmē kopējo pašvaldības budžetu, tās ilgus gadus "dzīvojušas savu dzīvi".
Tikmēr Krastiņš sacīja, ka izglītība, kultūra un sporta ir "cilvēkietilpīgākās nozares" pašvaldībā un Covid-19 tās skāris sevišķi smagi, jo bijis nepieciešams mainīt gan darba organizāciju, gan pakalpojumu sniegšanu.
Kā pirmo darbu viņš saredz divu scenāriju izstrādi. Pirmais - kā sniegt pakalpojumus brīdī, kad situācija valstī to atļaus iepriekšējos apmēros, un otrs - ko darīt, ja epidemioloģiskā situācija pēkšņi saasināsies.
Ilgākā termiņā viņš vēlētos pievērsties pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, tostarp bērnudārzos un sporta iestādēs. Tāpat viņš vēlētos celt sporta, izglītības un kultūras infrastruktūras kvalitāti.
Tikmēr Purmale pastāstīja, ka savu darbu vēlas sadalīt divos lielos virzienos - teritorijas un politikas plānošanas dokumentu izstrāde, un uzņēmējdarbības un investīciju piesaiste.
Departamentam esot jāturpina darbs pie pilsētas attīstības programmas izstrādes un metropoles areāla idejas stiprināšanas, kā arī pastiprināti jāpievēršas plānošanai reģionālā līmenī. Liels izaicinājums būšot arī Rail Baltica un visi no tā izrietošie pasākumi.
Vienlaikus Purmale uzsvēra, ka departamentam ir jānodrošina pāreja "no plānošanas uz īstenošanu", jo līdz šim šī fāze iztrūkusi.
"Lai varētu nodrošināt plānošanas dokumentos iekļauto, ir jāstrādā pie finansējuma piesaistes. Tas ir svarīgi ne tikai departamentam, bet domei kopumā, un mēs primāri strādāsim uz Eiropas Savienības struktūrfondu piesaisti," sacīja Purmale.
Viņa arī norādīja, ka departamenta darba kvalitātes uzlabošanai nepieciešams stiprināt sadarbību ar sabiedrību un iesaistīt to gan plānošanā, gan projektu īstenošanā.
"Visbeidzot mēs strādājam pie pilsētas pārvaldības koncepta izstrādes, kuru varēsim prezentēt tuvākajos mēnešos. Ja tas tiks ieviests, vajadzēs pārmaiņas gan strukturālā, gan domāšanas ziņā un varu apliecināt, ka departaments tam ir gatavs," sacīja Purmale.