Eiropas Komisijas šā gada pavasarī uzstādīja ambiciozu mērķi - panākt, lai četrus mēnešus pēc izglītības iegūšanas katrs jaunietis ir ieguvis darbu, atradis prakses vietu vai arī turpina mācības. Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Inese Kalvāne stāsta, ka nekādas jaunas brīnumnūjiņas nav uzradušās. Jauniešiem pieejamas tās pašas apmācības programmas, kas citiem bezdarbniekiem amata prasmju pilnveidošanai un biznesa uzsākšanai, kā arī darbojas jau līdz šim veiksmīgi īstenotās programmas tieši jaunākiem cilvēkiem.
18 - 24 gadus veciem jauniešiem valsts maksās pusi no minimālās algas pirmos deviņus mēnešus pie darba devēja, kā arī apmaksā brīvprātīgo darbu. Šī programma ir īpaši veiksmīga, piemēram, Liepājā jaunieši palīdzēja mazajiem hokejistiem pirms treniņiem saģērbties. Gada beigās beidzot sāks darboties arī solītā programma par profesionālajām darbnīcām. Trīs mēnešus, trīs reizes nedēļā jaunietis varēs izmēģināt savas prasmes vairākās profesionālās skolās, lai uz savas ādas iepazītos ar vairāku profesiju maizes "garoziņu", izvēloties sev piemērotāko. Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Inese Kalvāne skaidro, ka tieši pēc labiem meistariem ir vislielākais pieprasījums un nākotnē tas tikai palielināsies. Latvijas Jauniešu arodbiedrības pārstāve Laura Ābrama uzskata, ka prioritāte attīstīt profesionālos amatus ir pareiza un pamatota. Taču, viņasprāt, uz ātriem rezultātiem nevajadzētu cerēt.
"Eurostat" dati par jauniešu bezdarbu joprojām ir satraucoši un dalībvalstīm pagaidām nav ar ko lepoties. Kopš šā gada pavasara tas ir pieaudzis: pašreiz jauniešu bezdarbs Grieķijā un Spānijā ir lielāks par 50%, Bulgārijā, Itālijā, Portugālē un Slovākijā tas pārsniedz 30%, bet kopumā Eiropā tas ir vidēji 22%.