Visaktīvāk viedokli izteikuši pedagogi, kas arī norāda uz vairākiem riskiem, piemēram, mācību satura pārslogotību un pārāk lielo nekonkrētību. Ir bažas arī par to, vai izglītības iestādēs būs visi nepieciešamie resursi, lai iecerēto īstenotu. Projekta īstenotāji nesola visus priekšlikumus ņemt vērā, tomēr ir apņēmušies piedāvājumu pilnveidot.
Viedokļus par jauno mācību saturu varēja iesniegt no pagājušā gada septembra beigām. Projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa stāsta, ka kopā saņemti 887 priekšlikumi. Visvairāk no izglītības jomā strādājošajiem. Projekta īstenotāji lēš, ka viedokli izteikusi viena ceturtā daļa pedagogu. Piedalījušies arī vecāki, sabiedrības pārstāvji un citi. Līdz šim notikuši arī vairāki semināri un citas aktivitātes. Oliņa atzīmē, ka kopumā jaunais piedāvājums novērtēts atzinīgi, bet iezīmējušies arī vairāki aspekti, kuri vēlreiz jāizvērtē.
Kā vieni no galvenajiem pilnveidojamiem virzieniem atklājās mācību satura pārslogotība, tā sadrumstalotība, kā arī apgūstamo prasmju atbilstība bērnu vecumam. Oliņa stāsta, ka arī jaunajā piedāvājumā kopējais apgūstamo zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, tāpēc tas vēl vairāk jāsamazina, uzsverot būtisko. No priekšlikumiem secināts, ka dažviet formulējumi ir pārāk vispārīgi, tāpēc skolotājiem ir grūti saprast, kas tieši un cik lielā mērā skolēniem jāiemāca. Līdz ar to mācību satura izstrādes vecākie eksperti pašlaik detalizēti izvērtē ieteikumus un ņems tos vērā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 23. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!