Joprojām izvairās no darba līgumiem

oktobrī, vēsta laikraksts Diena.Nozares, kurās šāda likuma apiešana ar līkumu sastopama visbiežāk, saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) teikto, ir būvniecība un dažādi pakalpojumi - skaistumkopšana, autoservisi, šūšana, arī zobārstniecība.Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse kā galveno atšķirību starp pašnodarbināto un darba ņēmēju min to, ka pašnodarbinātais pats nosaka gan vietu, kur viņš strādā, gan savu darbalaiku. Tiklīdz darbakārtību - darba vietu, darba grafiku un atvaļinājumu - nosaka darba devējs, tā tās ir uzskatāmas par klasiskām darba tiesiskajām attiecībām, kad jāslēdz darba līgums. "Piemēram, šuvēja var būt gan pašnodarbinātā, gan darba ņēmēja. Ja šuvēja apņemas kādam pasūtītājam reizi mēnesī piegādāt trīs kleitas, strādājot mājās un šujot sev izdevīgā laikā, tas ir klasisks pašnodarbinātības gadījums un ir slēdzams uzņēmuma līgums. Savukārt, ja šuvējai katru dienu jābūt šūšanas darbnīcā un jāstrādā noteiktu laiku, kuru nosaka darba devējs, tās ir darba tiesiskās attiecības un ir slēdzams darba līgums," atšķirību iezīmē Vjakse. Viņa arī norāda, ka būtiska darba attiecību pazīme ir veicamā darba regularitāte.Ja kāds uzņēmējs nesaprot, slēdzams darba vai uzņēmuma līgums, der ielūkoties likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā minētas sešas pazīmes - pastāvot kaut vienai no tām, strādājošais uzskatāms par darba ņēmēju, nevis pašnodarbināto. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes amatpersona Iveta Torgāne stāsta, ka likums paredz, piemēram, ja strādājošais neuzņemas finansiālu risku peļņu nenesoša darba izpildes gadījumā, tad tas norāda uz darba tiesiskajām attiecībām, nevis pašnodarbinātību. Vēl viena būtiska atšķirība starp pašnodarbināto un darba ņēmēju ir tā, ka pašnodarbinātais darbu veic ar savu aprīkojumu, piemēram, amatniecības instrumentiem vai datoru, darba ņēmējs - ar darba devēja aprīkojumu.Ja uzņēmēji nelikumīgi aizstāj darba tiesiskās attiecības ar pašnodarbinātību, valsts sociālajam budžetam aiziet garām nauda, jo pašnodarbinātais obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb tā dēvēto sociālo nodokli maksā vienu reizi ceturksnī no jebkuras brīvi izvēlētas summas, bet ne no mazākas par 320 eiro. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātais, kurš nopelnījis, piemēram, 800 eiro mēnesī, var nemaksāt sociālo nodokli no visas summas, kamēr darba ņēmēja gadījumā šāda izvēle nepastāv. (Atšķirīga kārtība gan ir pašnodarbinātajiem - fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem.)Ka darba tiesisko attiecību aizstāšana ar pašnodarbinātību ir izplatīts pārkāpums visā Latvijā, atzīst Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne. "Nevaram pateikt, cik bieži tiek noslēgti nelikumīgi uzņēmuma līgumi, jo tie "ieiet" nereģistrētās nodarbinātības uzskaitē. Ja ir nelikumīgs uzņēmuma līgums, uzskatām, ka darbinieks ir nodarbināts nelikumīgi, jo nav noslēgts darba līgums, un sods par to juridiskajai personai ir no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt eiro," skaidro Puķukalne un uzsver - lai gan nelikumīgo uzņēmuma līgumu ir parakstījis arī darbinieks, sodīts tiek tikai darba devējs, jo darba līguma noslēgšana ir darba devēja pienākums.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 27.oktobra, numurā!