Par valsts budžeta līdzekļiem finansēto vietu skaits sociālo un humanitāro zinātņu programmās nav liels. Maksas studijās uzņemamo skaits arvien palielinās. Turklāt palielinās arī mācību maksa. Ja Latvijas Universitātē viens studiju gads komunikāciju zinātnēs pirms sešiem gadiem maksāja 900 latu, tad tagad summa par to pašu sasniegusi 1500 latus.Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norāda, ja nekas nemainīsies izglītības sistēmā, un tā nespēs sagatavot pienācīga daudzuma un kvalitātes eksakto nozaru speciālistu, valsts palēnām iznīks.Izglītības ministrijas pārstāvis Anatolijs Melnis Latvijas Radio atzīst, ka tā ir valstiska līmeņa problēma. Ministrija iespēju robežās to cenšas kontrolēt - eksakto programmu studijās radīts daudz budžeta vietu. Pēdējos gados to skaitu gan nav izdevies palielināt, jo ministrijai trūkst tam līdzekļu. Melnis arī uzsver - ar varu studēt to, ko negribas, arī nedrīkst spiest. Viņam nepiekrīt akadēmiķis Ivars Kalviņš. Tas, ka maksas studenti, izvēloties apgūstamo programmu, savu naudu var tērēt, kā grib, ir nepamatots mēģinājums attaisnoties. Kalviņš saka, ka lielākai daļai vidusskolu beidzēju nemaz nav iespējams studēt dabas vai inženierzinātnes, jo vienkārši nav zināšanu. Līdz ar to nekas cits neatliek un nākas izvēlēties sociālo sfēru. Viņš ierosina universitātēm un augstskolām organizēt kursu, kas sagatavos jauniešus studiju sākšanai. To viegli būtu izdarīt bez liela finansiāla ieguldījuma, piemēram, apmācības varētu veikt vecāko kursu studenti savas studiju programmas ietvaros. Kalviņš uzsver - ja ierēdņi kaut nedaudz saspringtu, daudz ko būtu iespējams atrisināt.Arī Ģ. Rungainis Latvijas radio uzsvēra, vaina slēpjas vidējā izglītībā, jo eksāmeni eksaktajos priekšmetos nav obligāti, līdz ar to nav motivācijas mācīties. Ja eksāmeni būtu obligāti, tad atklātos, ka lielai daļai tie ir pa spēkam, tikai nepieciešams ieguldīt vairāk darba. Izglītības ministrijas pārstāvis Anatolijs Melnis saka, ka liela nozīme ir ekonomiskajai situācijai valstī. Ja uzņēmumi spētu maksāt krietni lielākas algas eksakto nozaru speciālistiem, problēma izzustu.Arī augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra izceļ - nav atšķirības atalgojumā, un kāpēc jāmācas sarežģītas specialitātes, ja īsākā laikā var apgūt ko tādu, kas prasa mazāku piepūli. Tomēr arī J. Vētra norāda, ka eksakto vidi Latvijā nepieciešams attīstīt. Valstij būtu jāiegulda lielāki budžeta līdzekļi mācību finansēšanā.Ģ.Rungainis intervijā Latvijas radio norādīja - mums ir neliela maizes šķēle, uz kuras liekam milzīgu daudzumu putukrējumu. Putukrējums ir sociālās un humanitārās zināšanas, ar ko nav iespējams attīstīt valsti. Viņš uzskata - sistēma nav godīga arī pret pašiem tās patērētājiem.Pieteikties studijām jaunieši sāka jau no jūnija sākuma. Studēt gribētāju skaits vairākās universitātes un augstskolās krietni pieaudzis. Piemēram, Rīgas Stradiņu universitātē pieteikušies par 50 procentiem vairāk jauniešu nekā pērn, divreiz vairāk pieteikumu saņemts Vidzemes augstskolā, bet, piemēram Daugavpils universitātē pieteikumu skaits četrkāršojies, ziņo Latvijas radio.
Joprojām lielākā interese par sociālajām zinātnēm
Par spīti tam, ka jau vairākus gadus valstiskā līmenī runāts par speciālistu trūkumu eksaktajās nozarēs, arī šogad Latvijas Universitātē vidusskolu beidzēji visvairāk pieteikumus iesnieguši sociāla virziena programmās, ziņo Latvijas radio. Kaut gan medijos bieži izcelts, ka tieši šajā nozarē ir speciālistu pārprodukcija un ievērojamai daļai savā profesijā tā arī neizdodas strādāt, topošo studentu skaits, kas iesniedz dokumentus humanitārajās programmās, nerūk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.