Juristiem bažas kā praksē darbosies prasība atklāt ofšoru īpašniekus

Uzņēmumu reģistrs (UR) pagaidām nevar pateikt, cik lielam skaitam uzņēmumu būs jāsniedz ziņas par savu īpašnieku patiesajiem labuma guvējiem. Turklāt juristi pat bez īpašas piepūles var nosaukt vairākus veidus, kā likuma prasību apiet, informē Latvijas radio.Juristi ir skeptiski par iespēju ar šo likumu uzzināt, kas tad slēpjas aiz ofšoru kompānijām.Advokāti uzsver, ka likums sarežģīs dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kamēr lielie spēlētāji, no kuriem tad arī varētu mēģināt iekasēt miljonus, paliks neskarti.Likums paredz, ka gadījumā, ja uzņēmuma īpašnieks ir juridiska persona jeb cita firma, valdei būs UR jāsniedz ziņas, kam īsti pieder uzņēmuma īpašnieks, lai nonāktu līdz konkrētiem cilvēkiem, kuri tad gūst labumu no šī uzņēmuma darbības. Taču gadījumos, kad kompānija ir kādas garākas uzņēmumu virknes meitasuzņēmums un valdei nav iespējams uzzināt, kurā līmenī tad beidzot kā īpašnieks parādās fiziska persona, UR būs jāsniedz vien pamatojums, kādēļ nav iespējams noskaidrot patiesos labuma guvējus. Likumā ir arī norma, ka ziņas jāsniedz tikai par tiem dalībniekiem, kuriem pieder vismaz 25 procenti. Turklāt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem būs jāsniedz tikai par tiem uzņēmumu īpašniekiem, kuri nav Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Tieši šīs normas jau tagad juristi redz kā ļoti vienkāršu veidu turpināt slēpties tiem, kuri nevēlas atklāties kā patiesajiem labuma guvējiem, ziņo Latvijas radio.Advokāts Jānis Zelmenis norāda, ka nav saprotams, kas atbildēs par to, ja ziņas netiks iesniegtas un kā varēs prasīt no valdes atbildību, ja tā nespēs noskaidrot, kam tad īsti pieder īpašnieki.Augstās domās par šo likumu nav arī komerctiesību eksperts un Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs, kurš ir pārliecināts, ka arī ar šī likuma palīdzību valstij diez vai izdosies noskaidrot, kas tad īsti ir airBaltic līdzīpašnieka akcionāri. Turklāt komerctiesību eksperts norāda, ka likums paver iespēju uzņēmumu valdes locekļiem izspēlēt ļaunu joku un kā patiesos labuma guvējus norādīt kādas, piemēram, nevēlamas personas, informē Latvijas radio.Visi eksperti atgādina, ka jau tagad uzņēmumi par saviem patiesā labuma guvējiem sniedz ziņas bankām, tādēļ nav saprotams, kādēļ vēl paralēli jāveido vēl viens saraksts, kuru glabās UR. UR galvenā valsts notāra vietnieks Aivars Paegle Latvijas radio uzsvēra, ka informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrs glabās tiesībsargājošo iestāžu interesēs.Likums nosaka, ka līdz gada beigām visiem, kuriem ir pienākums, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem ir jāiesniedz UR Šīs ziņas publiski nebūs pieejamas un reģistrs sola, ka pat paši darbinieki šajos slepenajos failos nevarēs ieskatīties.