Tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais ieguvums, investē tikai retais. Terminētas uzturēšanās atļaujas, ieguldot naudu nekustamajā īpašumā, uzņēmumu kapitālā vai banku subordinētajā kapitālā, ļauj saņemt pērn izdarītie grozījumi Imigrācijas likumā.
«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M. Dzenītis.
Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem - ieguldījuma nekustamajā īpašumā, bankās un kapitālsabiedrībās - visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.
Ivars Zariņš (SC ekonomikas ministra kandidāts) uzskata, ka
likums ir pārskatāms, lai veicinātu atbalstu uzņēmējdarbībai, kas
nepārprotami dotu lielāku labumu tautsaimniecībai. Pārliecību, ka lielāks uzsvars jāliek uz ilgtermiņa
investīciju veicināšanu, nevis īslaicīga labuma iegūšanu, pauž arī
Artis Pabriks (Vienotība). Pretēji domā Andris Bērziņš
(LPP/LC), kurš saka, ka likums ir strādājis tikai gadu,
tautsaimniecībā ienesot vairāk nekā 100 miljonu latu, un vismaz
gadu vēl nebūtu maināms.
Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūt. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūt finansiālu guvumu arī no NĪN. Gada laikā Jūrmalas rezidentu vidū ir dubultojies NĪN parādnieku skaits, bet kadastrālā vērtība pēc jauno projektu cenu pieauguma tiks aprēķināta nākamgad, tas savukārt nodokli ietekmēs tikai 2013. gadā.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!