Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kabanovs asi kritizē Latvijā valdošo "etnokrātiju" un mazākumtautību tiesību apspiešanu

Kamēr apvienība Saskaņas centrs (SC) turpina cīņu par iekļūšanu valdībā, mēģinot sevi apliecināt kā mērenu politisko spēku, no partijas saraksta 11.Saeimā ievēlētais deputāts Nikolajs Kabanovs ir nācis klajā ar asu retoriku par Latvijas valsts uzbūves pamatiem. 

Publikācijā laikrakstā Vesti Segodņa viņš asi kritizē Latvijā valdošo "etnokrātiju" un mazākumtautību tiesību apspiešanu.

Pēc šīs publikācijas motīviem veidota laikraksta pirmā lappuse, kurā atkārtots Kabanova raksta nosaukums - "20 "uzmetiena" gadi", un sniegta interpretācija 20 gadus seniem notikumiem - pēc Latvijas Republikas "de facto" atjaunošanas, kas paveikta ar visu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos, nozīmīgai sabiedrības daļai liegtas pilsoņu tiesības. Laikraksts uzdod retorisku jautājumu, vai tas neiedragā Latvijas Republikas leģitimitāti.

"Ļoti simboliski, ka tieši šajās dienās Latvijas slāvi kārtējo reizi var redzēt etnokrātijas patieso seju," savā rakstā norāda Kabanovs.

Viņš atgādina, ka 1991.gada 15.oktobrī Augstākā Padome, kuru ievēlēja visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, atņēma pilsoņu tiesības būtiskai krievvalodīgo daļai. Lai arī tagad Rietumu diplomāti pat neatceras par Latvijas nepilsoņiem, pirms 20 gadiem notikušais pārsteidzis Rietumvalstis.

Kabanovs citē bijušo Zviedrijas premjerministra padomnieku starptautiskās drošības jautājumos Larsu Frēdenu, kurš savos memuāros atceras, ka notikumi pēc 1991.gada 15.oktobra rosinājuši satraukumu. "Vislielākās bažas bija par tiem krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevarēja automātiski pretendēt uz pilsonību... Tāda situācija padarīja Rīgu par vieglu mērķi Maskavas un Rietumvalstu galvaspilsētu kritiķiem," atceras Frēdens.

Kā raksta 11.Saeimā ievēlētais deputāts, ar katru gadu Rietumu kritika samazinājās, ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus - Rietumvalstu kompānijām par "stikla krellēm" deva iespēju iegādāties likvīdākos tautsaimniecības sektorus.

Kabanovs norāda, ka 1991.gada 15.oktobra lēmuma pamatā bija emigranta, pašreizējā Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita koncepcija, kurš vēlāk rakstījis: "Krievu iedzīvotāju grupa veidoja pamatu padomju varas nodrošināšanai Latvijā. Saskaņā ar oficiālo propagandu daļa krievu atbraucēju ticēja, ka ieradušies Latvijā kā atbrīvotāji un palīgi sociālisma uzbūvē. Tāpēc viņi bija pārliecināti par savām tiesībām prasīt latviešiem valodas un kultūras ziņā piemēroties krieviem - latviešiem bija jābūt pateicīgiem krieviem par to "atbrīvošanu". Tāpēc liela daļa krievu imigrantu Trešās Atmodas sākumā negatīvi reaģēja uz pamatnācijas vēlmi par Latvijas pašnoteikšanos."

Kabanovs asi kritizē Levita viedokli un izvirza savu versiju 20 gadus senajiem notikumiem. Proti, tajā laikā valdījis totāls deficīts uz visām precēm un pakalpojumiem, izņemot demokrātiju. "Tā brūkošajā Padomju Savienībā bija vienīgais nekontrolējamais resurss. Pirmie, kuri nolēma nostāties sardzē un izsniegt demokrātiju par taloniem, bija mūsu atjautīgie "latviešu strēlnieki". Kā izrādījās, taloni-pases varēja likvīdi apmainīt pret sertifikātiem, zemi, amatiem, rangiem, ordeņiem utt. Galvenais - mākslīgi radīt deficītu un stingri to vadīt."

Kā norāda SC deputāts, Rietumvalstis tajā laikā bijušas aizņemtas ar citām rūpēm, un tikai pēc tam izrādījies, ka Eiropas Savienībā un NATO uzņemta "nesprāgusi mīna". "Var tikai pabrīnīties, ka viņi ir tik naivi un domā, ka viss atrisināsies pats no sevis."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas