Kalnmeiers atklāti skaidroja, ka viņam nav nekādu šaubu, ka viņa atlaišanas pieprasījums ir bijis politiski motivēts. Viņš atsauca atmiņā jau pirms vēlēšanām izteiktos partiju solījumus par daudzu augstu amatpersonu nepieciešamo nomaiņu, tāpēc viņš atzina, ka pārsteigts neesot bijis.
Atceroties notikumus, kas noveda līdz AT lēmumam, kas tika pieņemts otrdien, Kalnmeiers atzina, ka tie esot bijuši nedaudz īpatnēji. "Sākotnēji Bordāna kungs sagatavoja informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, lai gan prokuratūras likumā šāda kārtība ģenerālprokurora atstādināšanai nav paredzēta. Pēcāk saņēmu uzaicinājumu ierasties 17.maija rītā pie tieslietu ministra, kur viņš man paziņoja, ka esmu zaudējis viņa uzticību, lai gan man nekāda uzticība viņam nav jāpierāda. Saruna bija apmēram 15 minūtes gara. Kā zināms, pēcāk Ministru kabinets neskatīja šo lēmumu, jo tas neatbilda kārtībai, kāda noteikta prokuratūras likumā," skaidroja Kalnmeiers.
Viņš arī norādīja, ka Bordāns, oktobrī sniedzot interviju, izteica apgalvojumu, ka pēc tikšanās, kas notikusi maijā, Kalnmeiers esot "aizskrējis pie Bičkoviča kunga [AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs] sakārtot jautājumu". Kā uzsvēra ģenerālprokurors, "šis ministra apgalvojums neatbilst patiesībai. Nezinu, kurš viņš tādu ir izdomājis".
Kalnmeiers gan atzina, ka jau mēnešus iepriekš bija plānota sanāksme AT, kurā piedalījās gan Valsts ieņēmumu dienesta vadība, gan ģenerālprokuratūras vadība, gan AT vadība, bet Kalnmeiers uzsver, ka sanāksmes jautājums nebija saistīts ar Bordāna iesniegto ziņojumu ministru kabinetam. "Fakts, ka Bordāna kungs pats neievēro kārtību un pēc tam pārmet citiem, ka viņi ir vainīgi, kaut ko sarunājuši, ir absurds," teica Kalnmeiers. "Tas viņam tā raksturīgi ir. Viņš demonstrēja, ka pārāk neorientējas likumos," viņš piebilda.
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka neuzskata, ka būtu jāmaina normatīvie regulējumi ģenerālprokurora pieņemšanai darbā vai atlaišanai no tā. "Normatīvie regulējumi ir labi, to ir teikuši arī eksperti." Tomēr Kalnmeiers piebilda, ka ir lietas, ko uzlabot, piemēram, tika mainīts iekšējais regulējums. "Mums Valsts kontrole ir norādījusi uz trūkumiem, mēs tos esam ņēmuši vērā un novērsuši." Viņš gan vērsa uzmanību uz faktu, ka, kamēr tika atklātas pāris nepilnības, likuma pārkāpumi konstatēti netika.
Runājot par Moneyval ziņojumu un gaidāmo vērtējumu par situāciju Latvijā, Kalnmeiers norāda, ka prokuratūrā "darbs ir izdarīts liels. Ir izstrādātas vadlīnijas, kuras ir saistošas izmeklētājiem prokuroriem. Tas bija diezgan apjomīgs darbs. Ir veiktas plašas apmācības, ir pārstrukturēts darbs - vienkāršākas lietas tiek novirzītas uz reģioniem, smagākās paliek Rīgā, gan Organizētās noziedzības prokuratūrā, gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē." Kalnmeiers uzsver, ka ir redzami uzlabojumi. "Tiesai ir nodotas vairāk krimināllietas par naudas līdzekļu legalizāciju nekā iepriekšējos divos gados kopā ņemot - 45 lietas."
Vakar izskanēja ziņa, ka Rīgas rajona tiesas tiesnese, kurai tika nozīmēta Ilmāra Rimšēviča un Māra Martinsona lietas izskatīšana, Inese Biteniece, ir iesniegusi atlūgumu. Runājot par lietas izskatīšanas iespējamo atlikšanu, Kalnmeiers norāda, ka lieta ir nodota citai tiesnesei un, ja tiesnese atradīs laiku tiesāšanai, tad sāksies tiesas process plānotajā 4.novembrī. Tomēr, ja jaunā tiesnese laiku neatradīs, lieta tiks atlikta, skaidroja Kalnmeiers, piebilstot, ka "tiesnešiem darbi ir saplānoti daudzus mēnešus uz priekšu."
Pareizaissecinājums
Kolibri
nožēlojami!