Nesen no Igaunijas atvests lūsis. Cerības, ka jaunais puisis palīdzēs lūšu mammai sagādāt mazuļus, ko nespēja vecais lūšu opaps
Klaudz cirvji, rūc un dzied zāģi, būvnieki strādā būvlaukumos, veļ
varenus koka stabus, veido celiņus un laipas, un turpat viņiem līdzās
dzīvo Līgatnes dabas taku zvēri — barojas, pastaigājas pa aplokiem,
atpūšas un veido attiecības. Lai svešās skaņas tos neietekmētu,
dzīvniekus īpaši aprūpē un novēro zvērkopji. "Brīžiem pat liekas, ka
dzīvniekiem pietrūkst apmeklētāju drūzma. Suņu un vilku hibrīdi pilnīgi
staro, kad ierauga parādāmies kādu divkājaino," teic Līgatnes dabas
taku vadītājs Jānis Andrušaitis. Apmeklētājus zvēri skatīs vaigā,
visticamāk 1.augustā, kad noslēgsies plašie Līgatnes dabas taku
rekonstrukcijas darbi. Līdz tam — apmeklētājiem jāpaciešas, jo pagaidām
dabas takas, kas daudzviet vēl atgādina ierakumus, vēl ir slēgtas.
Šis ir vērienīgākais projekts, kas noticis Līgatnes dabas takās, kuras
piedzīvojušas nu jau 33 gadus. Dabas takas veidojušās pamazām — viss
sākās ar mežacūkām, pēcāk pievienojās brieži un tad visi citi zvēri.
Projektā paredzēts dabas takas padarīt apmeklētājiem draudzīgākas —
īpaši padomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecākiem, kas
parku apmeklēs ar mazuļiem ratiņos. Vairākās parka vietās tiek veidoti
īpaši, noblietēti celiņi. Pēc rekonstrukcijas būs pamainījies taku
tīkls — līdztekus lielajam, visus dzīvniekus apmeklējošam lokam,
izveidoti mazie loki, kur cilvēki no stāvlaukumiem varēs iziet nelielus
maršrutus. Padomāts arī par riteņbraucējiem, kuru braucamrīkiem
izveidoti nelieli stāvlaukumi, visiem būs vairāk atpūtas vietu.
Apjomīgākais projekts
Projekts tiek veikts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kurā Eiropas Savienība dod 75 procentu finansējumu, savukārt atlikušie 25 procenti ir Latvijas budžeta līdzekļi. Projekta kopējās izmaksas ir -2 144 971 lats. Projekta vadītāja Kristīne Melece uzreiz norāda, ka projektā neietilpst tikai Līgatnes dabas taku rekonstrukcija, bet tas skar ekotūrisma maršrutu no Murjāņiem līdz Līgatnei.
Apjomīgākā un sarežģītākā no Līgatnes dabas taku jaunajām būvēm ir apmeklētāju informācijas centrs, kurā būvdarbi rit pilnā sparā. Pie centra iecerēts stāvlaukums, kases, būs jaunas tualetes un dušas telpa. Būvējot šo centru, ievērotas zaļas idejas. "Lietus ūdeņi tiks savākti un izmantoti tualetēm, attīrīšanai izmantojam tā sauktos niedru laukus," stāsta J.?Andrušaitis. Jau pabeigta Meža skolas Pauguri rekonstrukcija, kur agrāk dzīvoja parka darbinieki, kas aprūpēja zvēru mazuļus. Tagad nama pirmajā stāvā ierīkota ekspozīciju zāle, savukārt otrajā stāvā — nodarbību zāle skolēniem, kas te kopā ar parka darbiniekiem varēs izglītoties, izmantojot mikroskopus un citas laboratorijas ierīces.
Atjaunots arī skatu tornis, kas paver plašu skatu uz Gauju un meža teritorijām, Siguldas pusi, Cēsu baznīcu torņiem, Inciemu. To pirms trīs gadiem slēdza, jo tornis bija sācis kļūt apmeklētājiem bīstams. Tornim saglabāti vecie varenie vertikālie ozola balsti, viss pārējais — sijas, grīdas, margas — nomainītas. Pašlaik vīri vēl skatu tornī steidz pabeigt dekoratīvos darbus. "Skabargas plēšam!" uzreiz atskan balsis no 22 metrus augstā torņa galotnes.
Dzīvnieki nav cietuši
"Par dzīvniekiem var teikt — kā nu kurš būvniecības darbus uztver, kādam ir lielāks stress, kādam mazāks," teic J.Andrušaitis. Tiesa, neesot novērots, ka kāda dzīvnieka veselības stāvoklis būtu pasliktinājies vai arī mainījusies uzvedība. Dzīvnieki, izņemot aļņus, būvdarbu dēļ nav pārvietoti. Pie stirnu aploka izveidota jauna, diezgan plaša platforma, uz kuras ērti varēs uzbraukt cilvēki ratiņkrēslos.
Sumbram ierīkots jauns žogs, taču teritorija diemžēl būs mazāka nekā iepriekš, jo kaimiņos iemitināti aļņi. Tā kā laipa starp sumbru un tagad arī aļņiem bija nolietojusies, tā tiek rekonstruēta. Aļņu agrākajā mājvietā tiek ierīkotas attīrīšanas iekārtas, kas ļaus zaļāk dzīvot jaunajam apmeklētāju informācijas centram. Divi no trīs aļņiem — aļņu mamma Līna ar meitu Saulcerīti — jau atrodas jaunajā mājvietā, bet aļņu tēvs Antiņš pašreiz pārvietots uz veco mājvietu, jo Līna radīja aizdomas, ka gaida mazuļus. Tiesa, kā noskaidrojās trešdien, tā bija tikai viltus trauksme. Apmeklētājiem arī būs jauni skatu punkti vilku vērošanai. Tāpat kā sumbru, arī vilkus varēs vērot no augšas — tiek veidota skatu platforma un laipa pār to aploku. "To mēs būvējam tieši tāpēc, lai cilvēks no ceļa var piebraukt ar ratiņiem. Atbrauks līdz skatu platformai, varēs apskatīt vilkus," stāsta J.?Andrušaitis.
Šoziem dabas taku dzīvnieku pulkam pievienojies viens jauns iemītnieks — cauna, kurai tagad meklē mājvietu. Nesen no Igaunijas uz parku atvests jauns lūsis. Dabas taku darbinieki cer, ka jaunais puisis palīdzēs lūšu mammai sagādāt mazuļus, ko nespēja vecais lūšu opaps.
***
Apmeklējums
Līgatnes dabas takas ik gadu iziet ap 60 000 cilvēku. Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis šajā laikā, kad dabas takas ir slēgtas, necensties tās tomēr apmeklēt, bet paciesties līdz 1.augustam. "Lai arī cilvēkiem zināms, ka esam slēgi, daudzi tomēr brīvdienās brauc, interesējas, vai tomēr nevar. Te daudzās vietās norisinās būvdarbi, ja nāktu cilvēki, viņi sevi apdraudētu," saka saimnieks.