Lai arī parāds Latvijai nav liels, tas tomēr samērā dārgi izmaksā. Proti, pērn procentos vien Latvijas valdība par saviem parādiem samaksāja 240 miljonus latu, šogad tie būs jau 280 miljoni latu. Turklāt jārēķinās, ka, pārfinansējot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) krīzes laika aizdevumu, tagad Latvija starptautiskajos finanšu tirgos var naudu dabūt tikai par augstākiem procentiem. Proti, starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu aizdeva par 2,65 – 3,375 procentiem gadā, bet tagad, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, likmes ir augstākas – virs 5% gadā, raksta laikraksts.
Ja lielo valsts parādu sadala katram Latvijas iedzīvotājam, tad patlaban katrs no mums ir parādā 2500 latus plus vēl procentu maksājumus, jo šī nauda tika ņemta, lai valsts spētu finansēt savas ikdienas vajadzības – maksātu algas, pensijas, pabalstus un veiktu līdzmaksājumus ES struktūrfondiem.
"Vidēji gadā viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksā 1500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, turklāt ar nosacījumu, ka valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai," laikrakstam skaidroja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. LB saprotot, ka valsts nevar parādu atdot uzreiz. "Šāda situācija, protams, nav reāla," uzsver M.Grāvītis. Tāpēc arī visas valstis, tajā skaitā arī Latvija, parādu pārfinansē.
Taču Latvija parāda izmaksas var mazināt, ne tikai pakāpeniski samazinot parāda reālo apmēru, bet arī pārejot uz eiro. "Jau 2014. un 2015. gadā būs jāpārfinansē 2,3 miljardi latu. Ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: ar eiro par 2 – 2,5% vai bez – par 5,5 – 6%. Ja bez eiro nākas maksāt dārgāk, starpība desmit gados ir miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets," piebilst LB pārstāvis.
Latvijas parādsaistību apmērs patlaban ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pēc "Eurostat" pēdējiem pieejamiem datiem, 2011. gada rudenī Latvijas ārējais parāds bija 44,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – Grieķijai tas tolaik bija 159% no IKP, Itālijai – 119,6%, Vācijai – 81,8%. Taču Latvijai ir vislielākais parāda īpatsvars pret IKP Baltijas valstu vidū. Igaunijai parāds ir vien 6% no IKP, Lietuvai – 37,6%.
Tiesa, ekonomikai attīstoties, parāda attiecība pret IKP sarūk. Tieši tas ir viens no argumentiem to ekonomistu rokās, kuri uzskata, ka parāda atdošanai nebūt nav jābūt valsts prioritātei un, rodoties papildu ienākumiem budžetā, vispirms būtu jādomā par valsts pārvaldes un uzņēmumu atbalstu un stiprināšanu.