Viņš atzina, ka pašlaik par jauno ieceri vēl ir daudz neskaidrību. "Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, un tikai tad, kad būs atrasts zaudējumu un ieguvumu balanss, būs jāskatās," sacīja Keris.
Kā plusu iecerei sasaistīt nodokļu samaksu ar veselības aprūpi viņš vērtēja vēlmi panākt lielāku solidaritāti nodokļu maksāšanas jomā, kas papildinātu arī veselības budžetu. Tomēr, viņaprāt, lielas ietekmes uz veselības aprūpes finansējuma palielināšanu tam nebūs.
"Cik lielu naudu no tā varētu iegūt? Ir minēti 10–20 miljoni latu. Tas, protams, ir vairāk nekā nekas, bet, lai veselības aprūpes budžets sasniegtu 4% no IKP, ir vajadzīgi vismaz 120 miljoni latu, tāpēc būtiski tas nozares problēmas neatrisinās," teica Keris.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā atšķirībā no vairākām citām valstīm netiek iezīmēta konkrēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālā nodokļa daļa, kas tiek novirzīta veselības aprūpei, – nozares budžetu veido daļa ieņēmumu no visiem nodokļiem kopā, tādēļ nebūtu leģitīmi teikt, ka tie, kuri nemaksā ienākuma vai sociālo nodokli, nepiedalās veselības budžeta veidošanā.
Tāpat Keris šaubās par to, kādu iespaidu šis lēmums varētu atstāt uz ārstu un pacientu attiecībām, ja ārstam būs jāatsaka palīdzības sniegšana neattaisnotam nodokļu maksātājam.
Jau vēstīts, ka jaunā valdība savā deklarācijā apņēmusies pilnveidot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.