Tuvi un tāli Rīgas viesi, kas galvaspilsētā iebraukuši no ziemeļaustrumu puses, tautas valodā dēvētās Pleskavas šosejas, sūdzējušies, ka pēc nogurdinoša ceļa sarežģīti veicama ir triju krustojumu plejāde, kas sākas ar Biķernieku un Ieriķu ielas krustcelēm, turpinās ar Ieriķu un Lielvārdes ielas tikšanās vietu un noslēdzas Ieriķu un Stirnu ielas šķērsojumā.
Stihisks plānojums
Skaidrs, ka šie krustojumi radušies stihiska pilsētplānojuma rezultātā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad radās nepieciešamība, pagarinot austrumu virzienā toreizējo 11. maršrutu, radīt jaunu trolejbusa līniju. XX gadsimta 80. gadu sākumā izveidotais 18. trolejbusa maršruts gan nodrošina satiksmi Mežciema guļamrajonā mītošajiem 16 000 rīdzinieku, gan kopīgi ar citiem sabiedriskā transporta maršrutiem ikdienas gaitās aizved 65 000 Purvciema iemītnieku, gan ar sabiedriskā transporta līniju savieno Rīgas centru, Biķernieku sporta kompleksu un Gaiļezera slimnīcu. «Ieriķu ielas pagarinājums Biķernieku meža virzienā pirms vairākiem gadu desmitiem tika izveidots kā vairāku transporta artēriju – Biķernieku, Lielvārdes un Stirnu ielas – savienojums, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta maršrutus Mežciema virzienā,» komentē Tālivaldis Vectirāns, RD Satiksmes departamenta Satiksmes organizēšanas un kustības drošības nodaļas vadītājs.
Kā modrības kontrolieris
Iespējams, steigā veidotais Ieriķu un Lielvārdes ielas krustojums uzbūvēts, maigi sakot, dīvains. Lieki teikt, ka tas radīts, nerēķinoties ar šodienas satiksmes intensitāti. Bet problēma slēpjas citur. Ieriķu ielas brauktuves abpus Lielvārdes ielai nav simetriskas, bet gan veidotas ar savstarpēju 1,25 m nobīdi. Izbraucot cauri Biķernieku mežam pa tāda paša nosaukuma ielu, rīdzinieki un pilsētas viesi, kas dodas uz centru vai Pārdaugavu, veicot kreiso pagriezienu, nonāk meža ieskautā Ieriķu ielas posmā, kur katrā virzienā izveidotas divas, bet virzienā no centra (pie krustojuma) pat trīs joslas.
Braucot uz Rīgas centru, bieži vien var pamanīt situācijas, ka satiksmes dalībnieki, kas līdz tam Ieriķu ielā braukuši pa pirmo joslu, pēc krustojuma gluži nejauši bez stūres korekcijas nonāk otrajā joslā, bet tie, kas līdz tam virzījās pa otro joslu, pēkšņi var nonākt uz pretējā virziena brauktuves. Autovadītāji ar stāžu ar šo dīvainību sadzīvo gadu desmitiem, taču jaunajiem šoferīšiem un ārvalstu autotūristiem šis krustojums vienlaikus ir Ķīnas ābece un modrības kontrolieris.
Paaugstināta bīstamība
Par krustojuma dīvainību zina arī transporta speciālisti, jo pēdējo desmit gadu laikā krustojumā veikti vērienīgi darbi. 2004. gada vasarā visi plašsaziņas līdzekļi ziņoja par vērienīgiem asfalta seguma remonta darbiem Lielvārdes ielā. Pērnās vasaras vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu piešķirt papildu 103 230 latu no programmas Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām desmit luksoforu objektu remontdarbiem. Pret modernākiem tika nomainīti arī Lielvārdes un Ieriķu ielas krustojuma luksofori, neko no brauktuves korekcijas – paplašināšanas – darbiem neveicot.
Rīgas domes Satiksmes departaments slēdza līgumu par virzienrādītāju uzstādīšanu ar SIA Rīgas luksofors, kas kā vienīgais pretendents uzvarēja iepirkuma konkursā. Remonta gaitā tika nomainīti vecie kvēlspuldžu luksofori, uzstādot labākas redzamības un energoefektīvus luksoforus uz gaismas emisijas diožu bāzes, nomainīti vecie kabeļi, rūsējošās luksoforu statnes un novecojuši luksoforu kontrolieri. Tomēr ceļu satiksmes negadījumi šajā krustojumā notiek visai bieži, taču, par laimi, saistīti ar sīkiem transportlīdzekļu bojājumiem. Iestājoties vasarai, šis krustojums ir paaugstinātas bīstamības krustojums motociklistiem, jo gan pa Lielvārdes, gan Ieriķu ielu karstgalvji var attīstīt ievērojamu ātrumu.