Kļūdas pieļaut mēdz arī ārsti

Šonedēļ šis jautājums bija nonācis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba kārtībā, kur skaļākās diskusijas raisīja deputāts Andrejs Judins (JV), kurš gan nemaz nav attiecīgās komisijas sastāvā. Viņš apšaubīja, ka piedāvātās izmaiņas veicinās ārstu ziņojumus par pašu pieļautajām kļūdām. Judins gan nenoliedza, ka par šo jautājumu ir nepieciešamas diskusijas un lēmumus nevajadzētu pieņemt sasteigti. Tieši uz to aicina arī LĀB, uzsverot, ka šādas iespējamās izmaiņas ir jāskaidro arī sabiedrībai. 

Var draudēt cietums

Šobrīd Krimināllikumā teikts, ka par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ izraisījis cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu vai bijis par iemeslu cietušā nāvei, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

LĀB aicina likumā noteikt, ka sods tiek piemērots par pienākumu tīšu nepildīšanu vai par tīši nolaidīgu to pildīšanu, tādējādi liekot uzsvaru uz ''tīši''. LĀB juriste Ilze Vilka šonedēļ Saeimas komisijā klātesošajiem skaidroja, ka tīša pienākumu nepildīšana būtu, piemēram, gadījumos, kad ārsts vairākas reizes atsakās iet novērtēt pacienta veselības stāvokli, kas beigās izraisa smagas sekas. Viņa arī apgalvoja, ka vairākās attīstītajās valstīs šobrīd vērojama virzība no vēlmes sodīt ārstus uz situācijas izpēti, kādēļ šāda kļūda ir gadījusies un kā to nepieļaut turpmāk.