KNAB sācis pārbaudi par Dūklava, iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā

KNAB, balstoties uz žurnālā Ir publiskoto informāciju, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir sācis resorisko pārbaudi par publiski izskanējušo informāciju par to, ka iespējams valsts amatpersonas deklarācijās nav uzrādīts īpašums Rīgas brīvostas teritorijā, aģentūrai LETA pavēstīja KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šonedēļ žurnālistiem paziņoja, ka birojs pārbaudīs žurnālā Ir publicēto "oligarhu sarunu" autentiskumu. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa no tās neesot skatīta kriminālprocesā. Gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs, solīja Straume.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) noliedz žurnālā Ir publicēto, no viesnīcā Rīdzene noklausītajām sarunām izrietošo informāciju, ka viņam pastarpināti piederētu zemesgabals Rīgas brīvostas teritorijā.

Saskaņā ar žurnālā Ir publicētiem noklausīto sarunu atšifrējumiem Dūklavs 2010.gadā politbiznesmenim Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palūdzis "vienu praktisku jautājumu". "Man arī tanī skaitā ostā viens zemes gabals pieder tīri privāti," Šleseram stāstījis ministrs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāku hektāru plašs. "Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereģistrēts." Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt "visi zem svešām famīlijām". Pašam Dūklavam piederot 10% zemes, bet kompanjoni vēlējušies īpašumu ostā pārdot un saņemt "15 ļimončikus". Šlesers skaidrojis, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepērk - to varot lēti iznomāt.

Dūklavs pēc šīs publikācijas aģentūrai LETA noliedza, ka viņam piederētu minētais zemesgabals. "Tās ir muļķības, cilvēkiem laikam nav, ko rakstīt. Neesmu lasījis žurnālu Ir, un nelasu to," sacīja Dūklavs, vienlaikus noliedzot, ka viņam piederētu zeme Rīgas brīvostas teritorijā.

Žurnāls Ir norāda, ka tajā publicētie noklausīto sarunu atšifrējumi iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".

Jau vēstīts, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.