Dombrovskis norādīja, ka koalīcija konceptuāli vienojusies arī par iespējām balsot internetā. Satiksmes ministrija informējusi par koncepciju, kas atbilstoši iepriekšējās valdības deklarācijai ir izstrādāta un drīzumā tiks virzīta uz Ministru kabineta sēdi. "Faktiski koalīcijā ir konceptuāls atbalsts gan virzībai uz vēlēšanu reģistra lietošanu Saeimas vēlēšanās, gan arī virzībai uz vēlēšanām internetā," sacīja premjers.
Iepriekš skatīšanai Saeimas komisijās nodotajā likumprojektā paredzēts atjaunot vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās, līdz ar to tajās, tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.
Likumprojekta iesniedzēji – Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Nacionālās apvienības deputāti – norādījuši uz mērķi nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanās būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās – balsošana atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars iepriekš atzinīgi izteicās par šo ieceri, jo visu vēlēšanu – Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta – organizēšana būtu līdzīga, savukārt pašlaik vēlētāju reģistra izmantojums dažādās vēlēšanās atšķiras. "Mēs tikai iegūtu, ja lietotu vienotu reģistra kārtību," sacīja Cimdars.
Viņš arī piebilda, ka nākotnē, ieviešot balsošanu internetā, tiktu lietots tieši vēlētāju reģistrs.
Likumprojekta iesniedzēji norāda, ka vēlētāju reģistra atjaunošanai būtu vairākas priekšrocības. Būtu samazinātas krāpšanās iespējas – ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Otrkārt, vēlētāju reģistrs nodrošinātu, ka vēlētājus nepārvietotu no viena vēlēšanu apgabala uz otru, kas varētu būt izdevīgi kādam Saeimas deputāta kandidātam. Treškārt, reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā, atrodoties ārvalstīs.
Ceturtkārt, reģistra atjaunošana ļautu balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas (darba devēji, partiju vadība, kreditori u.c.), kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās, klāstījuši iesniedzēji.
Vēlētāju reģistra ieviešana arī atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs – viņi sākotnēji reģistrētu adresi, kurp viņiem jāsūta balsošanas materiāli. Saņemtos materiālus aizpildītus viņi nosūtītu atpakaļ Centrālajai vēlēšanu komisijai pa pastu. Pašlaik, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase ceļā var pazust.
Saeimas deputāts Valdis Liepiņš (ZRP) norādījis, ka 9.Saeimas vēlēšanās tikai 557, bet 10.Saeimas vēlēšanās – 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi. Tik apgrūtinātu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību vai pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs, sacījis deputāts.