Pēc ministra domām saspīlējums ir jūtams, jo kopš referenduma ir pagājis tikai mēnesis, ko veiksmīgi izmanto citas organizācijas. "Neizslēdzu iespēju, ka kārtējo reizi tiks uzstādīti žogi, tomēr nevēlos sīkāk atklāt drošības iestāžu rīcības plānus, bet apgalvot varu, ka tās ir gatavas 16.martam un nepieciešamības gadījumā arī tiks pielietots spēks," sacīja ministrs.
"Nav tā, ka mēs slēgsim Latvijas iekšējās robežas ciet, bet sadarbībā ar kaimiņvalstu drošības iestādēm mēs centīsimies, lai melnajos sarakstos minētās personas Latvijā neiebrauktu. Saraksts ir plašs un to pavisam nesen pats arī papildināju, bet tie ir pilsoņi no dažādām valstīm, ne tikai Krievijas," stāstīja ministrs.
Jau ziņots, ka Administratīvās rajona tiesas kancelejā šodien pēc plkst.16 būs pieejams spriedums pēc Ulda Freimaņa pieteikuma ierosinātajā lietā par Rīgas domes aizliegumu rīkot viņam piketu 16.martā.
Tiesa minēto lietu atklātā sēdē pēc būtības izskatīja piektdien, 9.martā. Uzklausījusi abu pušu pārstāvjus, kā arī lietā pieaicinātos Valsts policijas (VP) un Drošības policijas (DP) darbiniekus, Administratīvā rajona tiesa noteica, ka spriedums būs pieejams pirmdien. Lai gan šis spriedums būs izpildāms nekavējoties, lietas dalībnieki to vēl varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Kā ziņots, lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas dome 6.martā nolēma aizliegt visus 16.martā plānotos pasākumus gan tiem, kuri šajā datumā publiski vēlas godināt latviešu leģionārus, gan arī viņu pretiniekiem.
Nolūkā pieminēt Baigā gada staļinisma upurus Freimanis 16.martā Brīvības pieminekļa laukumā pie Laimas pulksteņa vēlas organizēt piketu, kas notiktu vienlaikus ar pieteikto Daugavas Vanagu gājienu - no plkst.11 līdz 14. Freimanis piketā plāno pulcēt aptuveni desmit domubiedrus.
Arī biedrība Daugavas Vanagi ir apņēmusies vērsties tiesā un apstrīdēt Rīgas domes lēmumu par 16.martā iecerēto pasākumu aizliegšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Daugavas Vanagu pārstāvis Rīgas domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš.
Krūmiņš norādīja, ka pērn tiesa domes lēmumu atcēla un 16.martā notika visi iecerētie pasākumi, kas noslēdzās bez ievērojamiem starpgadījumiem - neviens netika aizturēts vai apcietināts.
Tikmēr Administratīvajā rajona tiesā piektdienas pēcpusdienā tika saņemts biedrības Apvienība pret nacismu pieteikums, kurā lūgts atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot tai divus pasākumus 16.martā.
Apvienība pret nacismu 16.martā no plkst.8.45 līdz 9.15 aptuveni 20 cilvēku sastāvā plānoja doties uz Brīvības pieminekli, lai noliktu tur ziedus, bet pēc tam no plkst.10 līdz 13 apvienība bija iecerējusi organizēt aptuveni 100 cilvēku sapulci Brīvības pieminekļa laukumā pie Bastejkalna.
Tiesa gan pagaidām vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai pēc Apvienības pret nacismu pieteikuma ierosināt lietu. Visticamāk, šis jautājums tiks izlemts pirmdien.