Viņš pavēstīja, ka Rīgas satiksme ir saņēmusi Konkurences padomes lēmumu "Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu" lietā par paaugstināta servisa pārvadājumu iepirkumu 2012.gadā un uzlikto sodu "Rīgas satiksmei" par Konkurences padomes uzskatā neatļautu vienošanos.
Uzņēmuma valdes loceklis Emīls Jakrins informēja, ka šodien saņēmis Konkurences padomes lēmumu un ir pārsteigts gan par šādu lēmumu, gan maksājamās summas apmēru. Uzņēmums to vērtēs un savus argumentus sniegs tiesā.
"Paļaujamies, ka mūsu argumentus tiesā uzklausīs vairāk nekā, pieņemot lēmumu, to ir darījusi Konkurences padome," pauda Jakrins.
Konkurences padomu sodu Rīgas satiksmei un Rīgas mikroautobusu satiksmei piemēroja, jo starp uzņēmumiem bija noslēgta vienošanās par vienotu cenu, kas tādējādi izslēdz konkurences iespēju.
RMS piemērots sods 80 000 eiro apmērā.
RS pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka Konkurences padomes lēmums ir nepamatots. Zaķis norāda uz 2007.gada ES regulu, kas noteica, ka pilsētā ir jābūt vienotam maršrutu tīklam. "Rīgas dome par pārvadātāju vienotā maršrutu tīklā izraudzījās Rīgas satiksmi nosakot, ka uzņēmumam turpmāk ir jāatbild arī par paaugstināta servisa pakalpojumiem, iekļaujot vienotā maršrutu tīklā arī minibusu maršrutu tīklu," skaidro Zaķis, norādot, ka vēsturiski minibusu maršrutus Rīgā ir nodrošinājušas privātas institūcijas, 2012 – 2013.gadā notika iepirkuma procedūra.
Iepirkumā uzvarēja RMS.
"Svarīgi norādīt, ka, izpildot Eiropas Savienības prasības par vienota maršruta tīkla uzraudzīšanu un nodrošināšanu, Rīgas pilsēta tā ieviešanai un nodrošināšanai netērēja līdzekļus nedz no sava, nedz arī Rīgas satiksmes budžeta, jo visas prasības tika nodrošinātas tikai un vienīgi par privātā uzņēmuma līdzekļiem.Kā tas izriet no MK noteikumiem Nr.435, maksa par paaugstinātu servisu tiek veidota kā piemaksa pie maksas par pamata pakalpojumu. Secīgi, maksa par paaugstinātu servisu ir piesaistīta pie pamata pakalpojuma maksas un tā nevar būt mazāka," saka Zaķis.
Pārkāpuma sastāvu Konkurences padomes ieskatā veido tas, ka Rīgas satiksme nosaka apakšuzņēmumam, ka tā piemērotā maksa par paaugstināta servisa pakalpojumu nedrīkst būt zemāka par Rīgas domes noteikto tarifu par pamata pakalpojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, šāds Konkurences padomes secinājums, pēc RS domām, ir acīmredzami nepamatots. Norādām, ka arī valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Autotransporta direkcija līgumos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ietver nosacījumu, kas uzliek par pienākumu to apakšuzņēmējiem ievērot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Autotransporta direkcija noteiktos tarifus.
Tiesības uzlikt par pienākumu apakšuzņēmējam ievērot sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtītāja noteiktos pakalpojuma sniegšanas nosacījumus (tostarp pamata tarifu un paaugstināta servisa tarifa veidošanas nosacījumus) izriet arī no publisko iepirkumu regulējuma. Publiska pakalpojumu līguma izpildē (kāds ir sabiedriskā transporta pakalpojums) apakšuzņēmējs palīdz izpildīt noslēgto līgumu tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādi ir saistoši RS. Ja RS ir pienākums, sniedzot pakalpojumu, ievērot noteiktu tarifu, tad šis pienākums tai ir saistošs arī situācijā, kad tā piesaista apakšuzņēmēju. Secīgi, RS ir līgumiski jānodrošina, ka apakšuzņēmējs ievēros tos pašus nosacījumus, kādi ir saistoši RS.
"Rīgā neviena pasažieru grupa, pārvietojoties ar Rīgas satiksmes sabiedrisko transportu, nemaksā par braucienu pilnu cenu. Pašvaldība līdzfinansē biļetes cenu visiem pasažieriem. Līdz ar to secināms, ka Rīgas satiksmes cena nav tirgus cena un tā nevar būt konkurences objekts. Pieļaujot konkurenci ar cenu starp Rīgas satiksmi un tās apakšuzņēmēju, pašvaldības līdzfinansējums varētu būt jāpalielina, un jāsamazina vai jāierobežo esošie pieejamības vai kvalitātes kritēriji," informē RS pārstāvis.
Līdz ar to secināms, ka Konkurences padomes nav ņēmusi vērā sabiedriskā transporta nozares speciālo tiesisko regulējumu. Norādām, ka tā ir sabiedriskā transporta organizētāja (Rīgas domes) kompetence noteikt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtību, un Konkurences padomei nav pilnvaru šo darbību ierobežot. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pildīt sabiedriskā transporta pakalpojumu organizētāja uzdevumus, t.sk. pieļaujot un īstenojot regulētu konkurenci tirgū. Tā kā RS nepārkāpj tai piešķirtās ekskluzivitātes tiesības, RS rīcība nav pakļauta Konkurences likumā noteikto ierobežojumu kontrolei.
Ziņa papildināta ar RS viedokli
Vija
a ko ta nu?
Gut geschehen