"Pagaidām nav saņemti pienācīgi noformēti dokumenti," sacīja Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas "Rospotrebnadzor" sanitārais eksperts Genādijs Oņiščenko.
Krievija nav atjaunojusi dārzeņu importu no piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm - Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas un Vācijas.
Krievija ES dārzeņu importu aizliedza jūnija sākumā saistībā ar cilvēka veselībai bīstamās enterohemorāģiskās E.coli (EHEC) baktērijas uzliesmojumu Eiropā.
10.jūnijā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vienojās par aizlieguma atcelšanu, un ES no savas puses apņēmās nosūtīt Krievijai jaunus dārzeņu drošības garantijas dokumentus.
Tomēr Maskava aizliegumu neatcēla, pieprasot papildu garantijas.
Jūnija beigās Krievija beidzot atjaunoja importu no Nīderlandes un Beļģijas, bet jūlija sākumā - no Spānijas un Dānijas, kā arī vēlāk no Čehijas, Grieķijas, Polijas, Itālijas un Ungārijas.
Krievija ir lielākais eksporta tirgus ES audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu 600 miljonu eiro (425 miljonu latu) vērtībā.