"Mums ir dziļas aizdomas, ka arī tagad nodokļi tiks celti vai arī tiks izdomātas kādas jaunas nodevas, kuras būs jāmaksā, bet cilvēkiem tiks teikts, ka nodokļi jau netiek celti, jo nodeva jau nav nodoklis. Tas, ka cilvēkam tāpat ir jāmaksā, tas nekas. Iespējams, ka tiks izdomāts kaut kas līdzīgs, kā notika ar "Latvenergo" tarifa palielināšanu. Tas pieaug, bet nauda tiek ielikta valsts budžetā. Un atkal cilvēkiem tiek stāstīts, ka tie jau nav nodokļi, bet tikai tarifs," pavēstīja Krīgers un atzina, ka "tarifus vēl ļoti daudz kur var paaugstināt".
Viņaprāt, nākamā gada budžeta konsolidēšanā galvenie maksātāji atkal būs iedzīvotāji, jo strukturālās reformas pašlaik netiek organizētas profesionāli. "Tas ir diezgan haotisks un nepārliecinošs darbs," sacīja Krīgers.
Pēc viņa teiktā, Latvijā pārāk maz tiek domāts par uzņēmējdarbības veicināšanu. "Visu laiku tiek runāts arī par to, ka mums ir ne tikai jāgriež un jāsamazina, bet ir arī jādod attīstība, lai valsts budžetā ienāktu nauda nodokļu veidā no uzņēmējdarbības. Tieši uz uzņēmējdarbības attīstību pašlaik būtu jāliek galvenie akcenti. Taču atkal redzam, ka uzņēmēji nav apmierināti – ne mūsējie, ne arī ārvalstu. Viņi izsaka kritiku par daudzām problēmām, kas ir valstī, bet nekas jau tāpēc netiek mainīts. Viss paliek pa vecam. Mēs tikai paklapējam viens otram pa plecu, pasakām, ka viss ir kārtībā. Eksports pieaug, un ar to it kā pietiek," klāstīja LBAS priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka Latvija nav eksportspējīgākā valsts, jo valstij nav izejvielu. "Un tās mēs iepērkam par diezgan dārgu naudu. Cik vēl varēsim mežu cirst un eksportēt – tik arī tas pieaugums būs," piebilda Krīgers.
Uz jautājumu par nākamā gada budžeta konsolidāciju un rosinājumu pārskatīt pensiju sistēmu Latvijā Krīgers uzsvēra, ka "ir jāskatās uz biezāko galu".
"Ir divi aspekti. Pirmais ‒ pensionāri ir šo naudu nopelnījuši. Viņi atbilstoši likumam ir maksājuši nodokļus, un tātad attiecīgi no iemaksātajiem nodokļiem viņiem ir tiesības saņemt atpakaļ sociālo atbalstu jeb palīdzību arī vecumdienās. Otrais – man ir ļoti bail nosaukt pensionārus par mūsu valstī vislabāk nodrošināto jeb maksātspējīgāko iedzīvotāju kategoriju, no kuras tagad varam šņāpt nost naudu, lai glābtu valsts budžetu. Es domāju, ka šajā gadījumā mums drīzāk ir jāskatās uz biezāko slāni, kas saņem pietiekami labu atalgojumu, kas ir uzaudzējuši pietiekami lielus taukus arī šajos krīzes gados," paskaidroja Krīgers.
Pēc viņa minētā, ar lielākām nodevām ir jāapliek arī banku sektors. "Tas ir arī banku sektors, kuram nodevas pašreiz ir uzliktas ļoti minimālos apmēros un kuram tomēr, es domāju, solidāri vajadzētu vairāk dalīties nekā pensionāriem. Bet kaut kā par to tiek aizmirsts, un visi tik satraucas, vai bankas tamdēļ neaizies projām un tad nu mēs paliksim bez bankām. Nu jā, pensionāri no mums nekur prom neaizies, tie sakodīs zobus, ieķersies savās zemeņu dobes un tupēs tur tālāk," pastāstīja LBAS vadītājs.
LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 21 dalīborganizāciju un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. LBAS dibināta 1990.gadā.