«Šī ir mana vectēva nauda,» arī uzliekot 20 eiro, teica viņa draugs, kas saņem līdzīgu atalgojumu. «Šī nauda ir no mana biroja,» dodot savus 20 eiro, nervozi iesmējās trešais, grāmatvedis, kurš saņem ap 1000 eiro. Puiši pēcāk teica, ka apzinoties - šī vieta nav viņiem pa kabatai, un divi no viņiem tērē ne savu naudu.
Vismaz kāda daļa grieķu pēdējos gados bija tērējušies par daudz - tā atzīst vismaz daži Atēnās sastaptie iedzīvotāji. Šādus vārdus gan visvairāk velta uzpūstajam ierēdniecības aparātam, kurā tika baudītas lepnas algas ar neskaitāmām piemaksām. Tiesa, tieši publiskais sektors bija pirmais, kam ķērās klāt, nogriežot algas un liedzot piemaksas. Pēc tam ķērās klāt pensijām, daudziem nogriežot par vismaz 20%. Protams, griezumus pavadīja dažādas protesta akcijas, arī vardarbīgas. Tagad Grieķija ir parlamenta vēlēšanu priekšvakarā, tās būs 6. maijā. Tiesa, ārzemju presē var lasīt, ka parlamenta vēlēšanas ir kā ienaidnieks jebkuras valsts ekonomiskās rehabilitācijas programmai, kurai Grieķija šobrīd iet cauri ar daudzajiem taupības pasākumiem. Grieķi gan saka - politiķu priekšvēlēšanu solījumiem daudz neticot.
«Pēdējos gados tērējās. Pat ēdienu meta laukā. Piemēram, aizvakar pagatavoja un šodien izlēma, ka vairs nav tik garšīgs,» teica kāda Atēnu iedzīvotāja. Ir arī rūgtums, ka daļa grieķu «iekrituši» - kad pirms dažiem gadiem bankas teju vai sviedušas naudu pakaļ, sūtot pat uz mājām kredītkartes, grieķi ņēmuši kredītus ne tikai mājokļa iegādei, bet arī lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas. Tiesa, vienlaikus grieķi jūtas valdības musināti - jaunās ģimenes, domājot, ka ienākumi augs, ņēmušas kredītus dzīves sākšanai - mājoklim, automašīnas iegādei. Līdzīgi kā tas pirms dažiem gadiem bija Latvijā. Tagad, kad zaudēts darbs vai ļoti nogriezti ienākumi, kredītu nomaksāt kļūst ļoti grūti un jauniegādātā mašīna atrodas garāžā. Benzīna cenas ļoti augušas. Tomēr visvairāk Grieķijā jūtams, ka iedzīvotāji ir absolūti nedroši par rītdienu. Tiesa, vienlaikus daudzi grieķi nu iesaistās palīdzēšanas kampaņās cits citam.
Šķiet, aug arī neapmierinātība ar korupciju. Vairāki grieķi pieminēja seno netikumu «fakelaki» - tā ir fonētiska transliterācija no vārda, kādā grieķi dēvē mazu aploksni. Tādas gadiem mēdzot dot ierēdņiem, lai pasteidzinātu birokrātiskas procedūras, un arī ārstiem.
Krīze maina virkni grieķu paradumu. Piemēram, agrāk daudzi grieķi meta līkumu valsts slimnīcām, priekšroku dodot privātajai medicīnai. Tagad daudzi to vairs nevar atļauties. Pensionāri, kuru pensijas tagad ir tikai 300 eiro, nevar atļauties pat valsts slimnīcu ārstu pakalpojumus - daļa liek kaunu pie malas un dodas uz nevalstisko organizāciju, kas par velti trūkumā nonākušajiem izsniedz zāles. Daudzi Atēnu iedzīvotāji mainījuši arī pārvietošanās paradumus. Taksisti saka - pirms diviem trim gadiem jūs nevarētu taksi pilsētas centrā pat noķert, tagad takši stāv rindās un cīnās par klientiem.
Kā varēja novērot atsevišķās sarunās, grieķos ir neapmierinātība ar lielo nelegālo imigrantu skaitu Grieķijā. Grieķi ir ne tik daudz uztraukušies, ka imigranti cenšoties atņemt darbu vietējiem, bet gan par to, ka izmisumā un badā esošie nelegālie imigranti rada vietējiem iedzīvotājiem nedrošu vidi. Ielās mēdzot būt novērojami skati, ka viņi pelna iztiktu, tirgojot narkotikas, nodarbojoties ar prostitūciju, kā arī mēdz uzbrukt un aplaupīt neaizsargātus vecākus cilvēkus. Taču, lai arī sastaptie grieķi uzskata, ka valdībai ir jādomā, kā risināt šīs problēmas, vairāki bija gluži vai tikpat noraizējušies arī par to, ka parlamentā varētu iekļūt labējā spārna radikālā nacionālistu partija. To dēvē par zelta rītausmu. Turklāt rasistiski grupējumi mēdzot uzbrukt imigrantiem. «Mēs, grieķi, neesam naidpilni ļaudis,» sacīja kāda atēniete.
Visu Lauras Dzērves speciālreportāžu no Grieķijas lasiet trešdienas Dienā.