"Snoras bankas situācijas ietekme uz Latviju ir atkarīga no Snoras bankas akcionāru Lietuvas valsts lēmumiem. Šobrīd ir pāragri vērtēt tālāko ietekmi uz Latvijas Krājbanku," teica Krūmane.
Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība 16.novembrī ārkārtas sēdē nolēma pārņemt bankas Snoras akcijas, jo radās bažas par bankas likviditāti. Savukārt Lietuvas centrālā banka nolēma līdz pirmdienai, 21.novembrim, apturēt Snoras darbību un atcelt valdi.
Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus, kura vadītā valdība nolēma Snoras nacionalizēt, paziņoja, ka divi lielākie bankas Snoras akcionāri, iespējams, ir veikuši noziedzīgus nodarījumus.
Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljoni latu) vērtībā. Ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai notikusi īpašuma izlaupīšana. Pirmstiesas izmeklēšana tiek veikta par nepatiesu pārskatu iesniegšanu, dokumentu viltošanu, ļaunprātīgu darbību, īpašuma zādzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tomēr apsūdzības nevienam pagaidām nav izvirzītas.
Pērnā gada beigās 68,1% Snoras akciju īpašnieks bija Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs, bet 25,31% Snoras akciju piederēja bankas līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Raimondam Baranauskam.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju.
Ziņots arī, ka Latvijas Krājbankas valde piektdien lemj par bankas pamatkapitāla palielināšanu, pastāstīja "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis.
Priedītis piektdienas priekšpusdienā teica, ka bankas valde kopīgi ar FKTK vēl vērtē nepieciešamo pamatkapitāla palielināšanas apjomu. Plānots, ka lēmums tiks pieņemts piektdienas vakarpusē.