Kursītis: Daudzi jaunieši emigrē no Latvijas, jo nezina krievu valodu

pantā stājās spēkā izmaiņas, kas liedz darba sludinājumos norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Taču A.Kursītis uzskata, ka papildus šai prasībai nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuri precīzi reglamentētu, kurās profesijās un kādā līmenī darba devējs drīkst pieprasīt svešvalodu zināšanas."Neviens normatīvais akts to nereglamentē, pietam gandrīz absolūtā vairākumā gadījumā nav konkretizēts, kādā līmenī svešvaloda ir jālieto - augstā, zemā vai sarunvalodas līmenī. Turklāt, kā savu zināšanu līmeni iespējams pierādīt - uzrādot dokumentus vai brīdī, kad notiek pārrunas? Šī joma nav sakārtota," kritisks ir A.Kursītis.VVC pārstāvis norāda, ka, piemēram, Francijā nav zemāks dzīves vai algu līmenis kā Lielbritānijā, taču no Latvijas salīdzinoši neliels procents emigrē uz Franciju. "Galvenais iemesls ir tāds, ka viņi neprot franču valodu. Bet viņi ir mācījušies un prot angļu un vācu valodu," teic A.Kursītis. Viņš norāda, ka šobrīd jaunietim, kurš nav mācījies krievu valodu, ir vieglāk aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju un Vāciju, kur pietiek ar skolā apgūtajām valodu zināšanām. Šādā veidā valodu nezināšanas dēļ tiek veicināta daudzu jauniešu emigrācija."Valsts iegulda milzīgus līdzekļus, lai jaunieši pabeigtu vidusskolu un pēc tam augstskolu, taču vēlāk šis potenciālais darba spēks nespēj atrast darbu Latvijā un tas netieši tiek virzīts uz ārzemēm," situāciju komentē A.Kursītis.Šobrīd, kā norāda VVC pārstāvis, vairumā darba sludinājumos tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, turklāt arī VVC šādu prasību dēļ saņēmis gana daudz sūdzību. "Reālais modelis ir tāds, ja tu neproti krievu valodu, tu arī nevari kandidēt. Varat paskatīties jebkurus sludinājumus jebkurā jomā."Problēmu Latvijas darba tirgū rada krievu valodas pašpietiekamība, jo septiņās lielākajās pilsētās vairākums ir krieviski runājošie, pauž A.Kursītis. Viņš novērojis, ka krievu valodā runājošajiem darba tirgū ir lielākas iespējas, uzsverot, ka latviešu, krievu un angļu valodas komplekts bieži vien ir "izdevīgāks", nekā latviešu, vācu un angļu valodas komplekts."Ja mēs neko nedarīsim, tad krievu valoda nostiprināsies vēl vairāk. Ir pagājuši jau 20 gadi. Es nevaru nosaukt otru valsti pasaulē, kur pamatiedzīvotāji, kas šeit nodzīvojuši vismaz 20 gadus, nevarētu iemācīties valsts valodu. Viņi nemācās tāpēc, ka pietiek ar krievu valodu," uzskata VVC pārstāvis.