Saeimas atbildīgā komisija noraidīja iniciatīvu Lāčplēša dienai piešķirt oficiālas svētku dienas statusu. Netika saskatīta arī iespēja atteikties no kādas citas svētku dienas par labu 11. novembrim. Iemesli, kāpēc svētku dienu saraksts nebūtu papildināms, tiek minēti vairāki, tostarp finansiālie, proti, valsts budžets tādējādi zaudēs 15 miljonus eiro. Vienīgais risinājums, ko politiķi ir gatavi apspriest – šajā dienā noteikt saīsināto darbalaiku.
Katrs miljons ir svarīgs
Pirms pieņemt galalēmumu – būt vai nebūt Lāčplēša dienai oficiālai svētku dienai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēlējās dzirdēt ministriju viedokli par šo jautājumu. Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini rāda, ka tad, ja Lāčplēša diena kļūst par brīvdienu, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 0,1% jeb 40 miljoniem eiro (2024. gada cenās). Savukārt, ja no svētku saraksta tiek izslēgta cita diena, finansiālās ietekmes nebūtu – taču tādā gadījumā šādai informācijai jābūt laikus publiskotai, jo uzņēmēji slēdz līgumus gadu uz priekšu, norādīja EM Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, piebilstot, ka bieža svētku saraksta maiņa neliecina par labu pārvaldību.
Finanšu ministrijas (FM) ieskatā Lāčplēša dienas iekļaušana kalendāra sarkano dienu sarakstā radīs papildu slogu uzņēmējiem, it īpaši tādām nozarēm kā ražošana, būvniecība
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00