"Uzņēmēji ļoti pārdomāti izvērtē situāciju un skatās, vai var kvalificētiem šī atbalstam, vai tiešām tās problēmas ir tādas, lai nāktu pēc šī atbalsta," pauda Krūmiņš.
Līdz šim visvairāk pieteikumu saņemti vienotā platības maksājuma avansam, ko piešķir kā īstermiņa aizdevumu Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Kā ziņots, valdība šā gada 14.aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.
Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta pasākumi - vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanas bērnudārzos un skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot.
Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu daļējai segšanai.
Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, tajā skaitā lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam - ne vairāk kā 120 000 eiro. Maksimālais apmērs atbalstam kredītprocentu dzēšanai vai apdrošināšanas polišu daļējai segšanai nav noteikts.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.
Knariņš
teikšu kā ir