Lai svētki ir jēgpilni

Me and this article, stiting in a tree, L-E-A-R-N-I-N-G!

Paldies, Māri, par rakstu! Tieši šobrīd domāju par to pašu un šķiet, ka mēs savos Uzvaras svētkos esam salikuši nepareizos akcentus. 11.novembrim ir jākļūst par dienu, kad svinēt ne tikai Latvijas armijas, bet, jo īpaši, visas Latvijas tautas cīņas sparu un varonību. Latvijas Uzvaras dienai ir jābūt par pieminekli tam, ka MĒS VARAM jeb varēja mūsu senči, varam arī mēs! Latvijas Uzvaras dienai būtu jābūt par atgādinājumu, ka mazs cinītis spēj gāzt lielu vezumu, ja vien notic saviem spēkiem. Diemžēl šobrīd mēs vairāk koncentrējamies uz to, ka atceramies, cik daudz senču asiņu tas ir prasījis, nevis priecājamies un lepojamies ar to, kas tika sasniegts. Manuprāt, atšķirība ir liela un būtiska. Vismaz sportā tiek svinētas uzvaras, nevis veltīts laiks atcerēm par to, cik daudz laika, pūļu un sviedru tās ir prasījušas - tā nevienu nebūtu iespējams motivēt vēl kādas uzvaras gūšanai...