Pēc viņa teiktā, Ķeguma HES turpina enerģijas ražošanu divos agregātos, kur tā iepriekš pārtraukta, tādejādi "viss atgriežas normālās sliedēs".
Pēc Sikšņa teiktā, noslodze procentos it kā ir populārs atskaites punkts, taču pamatā vidēji gadā nekad nestrādā visi HES agregāti.
Patlaban tie nestrādā ar 100% noslodzi, jo no septiņiem agregātiem nestrādā viens, turklāt, ja ūdens upē celsies, tad tāpat nestrādās visi agregāti, jo ūdens būs jālaiž pāri vai jāmanipulē ar agregātiem tā, lai viss būtu kārtībā un lai nebūtu nekādas pārslodzes, stāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Vērtējot noslodzi vakardienas un šodienas kontekstā, Siksnis pieļāva, ka tā varētu būt ap 90%, sakot, ka tam nav kritiskas nozīmes, jo visu ūdeni tāpat nav iespējams izstrādāt.
Vaicāts, vai ir izdevies novērst situāciju, kad, pēc LTV ziņu raidījuma iepriekš vēstītā, vienu no aizvariem vairs neizdodas aizvērt un applūdušas vairākas telpas Ķeguma HES, Siksnis atzīmēja, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, ko "Latvenergo" monitiorē, un nevar teikt, ka ir problēmas.
Siksnis arī norādīja, ka nevar teikt, ka "telpas un applūdušas". Viņš skaidroja, ka ir atsevišķas vietas, kur ir augstāks ūdens līmenis, nekā ikdienā to var novērot, un notiek ūdens atsūknēšana. Tā notiek nemitīgi, tāpat nemitīgi tiek veikta kontrole, "tā ka viss ir labi," rezumēja uzņēmuma pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka 31.martā biezā ledus dēļ tika deformētas aizsargbonas, kas neļauj ledum piekļūt tuvu pie HES agregātiem. Veidojums atāķējās un, lai ledus neiekļūtu hidroagregātos, to darbība tika apturēta.
LTV ziņu raidījuma rīcībā esošā informācija liecināja, ka vienu no aizvariem vairs neizdodas aizvērt un vairākas telpas HES ir applūdušas.
Hidrobūves drošība nav apdraudēta.
Ķeguma HES ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā.