Latvija ir Eiropas Savienības (ES) līdere pēc drošības izdevumu īpatsvara, gan rēķinot pret iekšzemes kopproduktu (IKP), gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos. Par to liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.
Jāatgādina, ka Eurostat regulāri apkopo un analizē dažādus datus par visām ES dalībvalstīm, kā arī par Norvēģiju, Islandi un Šveici. Eurostat apkopo arī, piemēram, valstu valdību izdevumu statistiku par aptuveni 80 funkcionālo izdevumu pozīcijām. Latvijas dati tiek salīdzināti ar visu pārējo ES dalībvalstu, kā arī ar Šveices, Norvēģijas un Islandes datiem. Te arī jāatgādina, ka Norvēģija un Islande ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (angļu valodā –North Atlantic Treaty Organization, saīsināti – NATO) dalībvalstis, Šveice – ne. NATO patlaban apvieno vairāk nekā 30 valstu.
Drošības izdevumi pret iekšzemes kopproduktu
Latvijas izdevumi aizsardzībai 2023. gadā bija 3,1% no IKP. Tas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%), un mūsu valsts pēc šī rādītāja bija pirmajā vietā ES dalībvalstu vidū. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā – Lietuva (2,5% no IKP). Tālāk sekoja Grieķija (2,2% no IKP), Polija (2,1% no IKP) un Kipra (1,9% no IKP), bet ES pirmajā desmitniekā vēl bija iekļuvusi Ungārija (1,9% no IKP), Dānija (1,8% no IKP), Francija (1,8% no IKP) un Zviedrija (1,8% no IKP).
Virs ES vidējā līmeņa aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija arī Norvēģijai (1,8% no IKP), Rumānijai (1,7% no IKP), Bulgārijai (1,5% no IKP) un Somijai (1,4% no IKP).
Zem ES vidējā līmeņa 2023. gadā aizsardzības izdevumi bija Čehijai (1,2% no IKP), Itālijai (1,2% no IKP), Slovēnijai (1,2% no IKP), Slovākijai (1,2% no IKP), Vācijai (1,1% no IKP), Beļģijai (0,9% no IKP) un Spānijai (0,9% no IKP). Jāpiebilst, ka visas šīs valstis ir NATO dalībvalstis.
Šveicei, kas nav NATO dalībvalsts, bet līdz 2022. gadam bija valsts ar pastāvīgas neitralitātes statusu, izdevumi aizsardzībai 2023. gadā (0,9% no IKP) bija pat lielāki nekā trim NATO dalībvalstīm – Portugālei (0,8% no IKP), Luksemburgai (0,5% no IKP) un Islandei (0,1% no IKP).
Viszemākie aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija ārpus NATO esošajās ES dalībvalstīs Austrijā (0,6% no IKP), Maltā (0,4% no IKP) un Īrijā (0,2% no IKP).
Līdz pat 2015. gadam Latvijas drošības izdevumi nepārsniedza 1,1% no IKP un bija mazāki par ES vidējo rādītāju. Nozīmīgas izmaiņas sākās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas, kas notika 2014. gadā.
Jau 2016. gadā Latvijas drošības izdevumi pieauga līdz 1,7% no IKP un ievērojami pārsniedza vidējos ES drošības izdevumus (1,2% no IKP). No 2018. gada Latvijas drošības izdevumi bija no 2% līdz 2,5%, rēķinot pret IKP. Ievērojams Latvijas aizsardzības izdevumu pieaugums bija vērojams pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Jau 2023. gadā Latvijas aizsardzības izdevumi sasniedza 3,1% pret IKP, bet 2024. gadā tie tika palielināti līdz 3,4% no IKP. Savukārt vidējie ES drošības izdevumi no 2016. līdz 2023. gadam bija no 1,2% līdz 1,3%, rēķinot pret IKP.
2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijai bija vislielākais drošības izdevumu pieaugums attiecībā pret IKP no visām ES dalībvalstīm. Latvijas drošības izdevumi 2023. gadā bija par 1,1 procentpunktu lielāki nekā 2019. gadā. Lietuvā un Ungārijā drošības izdevumi šajā laikā pieauga par 0,9 procentpunktiem, Dānijā – par 0,7 procentpunktiem, savukārt Igaunijā un Zviedrijā – par 0,6 procentpunktiem. Vidēji ES 2019. gadā drošības izdevumi bija 1,2% no IKP, bet 2023. gadā – 1,3%. Tas nozīmē, ka vidēji ES drošības izdevumi šajā laikā pieauga tikai par 0,1 procentpunktu no IKP.
Jānorāda, ka Rumānijā, Portugālē, Austrijā, Īrijā un Islandē drošības izdevumu izmaiņas šajā laikā bija tieši proporcionālas IKP pieaugumam, savukārt Norvēģijā, Itālijā un Maltā drošības izdevumu attiecība pret IKP 2023. gadā bija pat mazāka nekā 2019. gadā.
Drošības tēriņi, rēķinot uz iedzīvotāju
Latvijas IKP (rēķinot tā dēvētajās tirgus cenās) uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz divas reizes mazāks par ES vidējo rādītāju. 2024. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 54,2% no ES vidējā rādītāja, šajā metodikā ES vidējo apjomu pieņemot par 100% (Eurostat datu analīzes metodika). Savukārt drošības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2023. gadā (657 eiro) bija 1,3 reizes lielāki nekā vidēji ES (505 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Minētajā gadā vislielākie drošības izdevumi fiksēti Dānijā – 1124 eiro uz vienu iedzīvotāju, Zviedrijā tie bija – 902 eiro uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā – 763 eiro uz vienu iedzīvotāju. Dānijas drošības izdevumi uz vienu iedzīvotāju vairāk nekā divas reizes pārsniedza ES vidējos izdevumus. Ceturtajā vietā ES bija Francija (748 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet piektajā vietā ierindojās Somija (698 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija bija sestajā vietā, bet Lietuva ar 647 eiro uz vienu iedzīvotāju ierindojās septītajā vietā ES.
Jāatzīmē, ka ES dalībvalsts ar vēl zemāku IKP uz vienu iedzīvotāju, nekā tas ir Latvijā, ir Bulgārija, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju aplūkotajā periodā veidoja tikai 40,7% no ES vidējā apjoma. Bulgārijas izdevumi drošībai (215 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 43% no ES vidējā rādītāja, kas visumā ir atbilstoši Bulgārijas IKP lielumam uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā. Salīdzinot var secināt, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju drošības izdevumu slodze ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā Bulgārijā, kas arī ir NATO dalībvalsts.
3,4 reizes mazāka drošības izdevumu slodze, salīdzinot ar Latviju, bija NATO dalībvalstī Portugālē (194 eiro uz vienu iedzīvotāju). Portugāles IKP uz vienu iedzīvotāju bija 67,8% no ES vidējā, bet drošības izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija tikai 38% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot ar ES vidējo līmeni, ļoti zemi drošības izdevumi bija arī NATO dalībvalstīs Čehijā (349 eiro uz vienu iedzīvotāju), Rumānijā (289 eiro uz vienu iedzīvotāju), Spānijā (288 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākijā (277 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Horvātijā (265 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Kopumā jāsecina, ka, vērtējot drošības izdevumus uz vienu iedzīvotāju, Latvijas ambīcijas ievērojami pārspēj mūsu valsts turības un ekonomiskas attīstības līmeni.
Drošības izdevumi valstu budžetos
2023. gadā Latvijai bija vislielākais drošības izdevumu īpatsvars pret valsts pamatbudžeta izdevumiem (jeb tā dēvētajiem centrālās valdības izdevumiem) visā ES.
Atbilstoši Eurostat publiskotajai informācijai 2023. gadā Latvijai drošības izdevumi veidoja 11,4% no visiem pamatbudžeta izdevumiem. Otrajā vietā ES ierindojās Lietuva (8,9%), bet trešajā vietā – Vācija (7,8%). Tālāk sekoja Francija (7,7%), Polija (7,6%) un Šveice (7,5%), bet pirmajā desmitniekā vēl iekļuva Igaunija (7,2%), Grieķija (6,1%), Rumānija (5,9%) un Zviedrija (5,8%).
Vidēji ES drošības izdevumi veidoja 5,3% no dalībvalstu pamatbudžeta izdevumiem. Samērā mazs drošības izdevumu slogs pret pamatbudžeta izdevumiem 2023. gadā bija Portugālē (2,5%), Austrijā (1,8%), Luksemburgā (1,6%), Īrijā (1,3%), Maltā (1,2%) un Islandē (0,2%).
2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijai bija vislielākais drošības izdevumu īpatsvara pieaugums (par 3,2 procentpunktiem) valsts pamatbudžetā starp visām ES dalībvalstīm. Otrajā vietā pēc drošības izdevumu īpatsvara pieauguma ES bija Lietuva (kāpums par 2,6 procentpunktiem). Dānijā drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetā šajā laikā pieauga par 2,1 procentpunktu, Zviedrijā un Ungārijā – par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā par vienu procentpunktu.
Vidēji ES drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetos laikā starp 2019. un 2023. gadu nemainījās, bet Spānijā, Somijā, Austrijā, Portugāle, Nīderlandē un Vācijā tas samazinājās. Maltā 2019.–2023. gadā drošības izdevumu īpatsvars valsts pamatbudžetā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, Slovākijā – par 0,7 procentpunktiem, Rumānijā – par 0,9 procentpunktiem, bet Itālijā – par vienu procentpunktu.
Tātad kopumā secināms, ka drošības izdevumu slogs Latvijas sabiedrībai un ekonomikai ir lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs un Austrumeiropas valstīs. Līdz ar to rodas bažas, vai ar tik lielu drošības izdevumu slogu, kāds tas ir pašlaik, ilgtermiņā mūsu valsts spēs uzturēt nākotnes izaicinājumiem atbilstošu aizsardzības politiku.
Jāpiebilst, ka Latvijā 2026. gada 1. janvārī stājās spēkā Likums par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Šogad no katra valsts budžetā iemaksātā eiro valsts aizsardzībai paredzēti 11,8 centi, un tas atbilst 2026. gada valsts budžeta prioritātei, kas ir Latvijas iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija.